Panorāma

Lielbritānijā no šodienas obligāts sejas aizsegs

Panorāma

Latvijas vēsturiskās zemes rakstīs likumā

Liepājas teātrim jāsagatavo papildu informāciju

Liepājas teātrim līdz augustam ministrijā jāiesniedz aprēķini par finanšu situāciju

Liepājas teātrim līdz augusta sākumam jāsagatavo papildu informācija par savu finanšu situāciju. Tad Kultūras ministrija (KM) lems, vai un cik lielu atbalstu pašvaldības kultūras iestāde varētu iegūt no valsts. Tāds pagaidu kompromiss tika rasts piektdien, kad Liepājas teātra un domes amatpersonas tikās ar Kultūras un Finanšu ministrijas vadību.

Nedēļas vidū Liepājas teātra direktors paziņoja – ja valsts finansiāli neatbalstīs teātri, kas juridiski skaitās pašvaldības kapitālsabiedrība, tāpat kā visus pārējos lielos valsts teātrus, Liepājas teātrim var nākties oktobrī pārtraukt darbību.

“Mēs esam par vienādu attieksmi pret teātriem. Un gribam sagaidīt no valsts puses, ka pēc tiem principiem, pēc kuriem tika aprēķinātas šīs kompensējamās summas valsts teātriem, ka pēc tādiem pašiem aprēķina summas arī Liepājas teātrim. Pašvaldība noteikti arī ir gatava piedalīties problēmu risināšanā, bet šajā gadījumā kā sadarbības partneris ar valsti. Un pašvaldība nekad nav pieļāvusi domu, ka teātris varētu neturpināt darboties,” pēc diskusijām sacīja  Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis.

KM norādīja, ka valsts piešķirtais atbalsts krīzes skartajām kultūras organizācijām nekompensē Covid-19 nodarītos zaudējumus, bet gan palīdz tām stabilizēt finansiālo stāvokli, primāri nodrošinot līdzekļus darbinieku atlīdzībai. Tādēļ arī Liepājas teātra vadībai tika lūgts veikt detalizētus aprēķinus tieši par Covid-19 ietekmi uz teātra līdzšinējo darbību un iesniegt tos izvērtēšanai ministrijā.

“Liepājas teātris tikai ziņoja, ka situācija ir ļoti slikta un ka oktobrī teātris nevarēs turpināt darbu.

Tā kā mūsu rīcībā nav šobrīd skaidru finanšu aprēķinu, mēs nevaram izdarīt šo secinājumu, cik situācija ir slikta un kādai tieši vajadzībai finansējums trūkst.

Līdz ar to mēs vēlamies šo papildu informāciju iegūt, lai tālāk izvērtētu situāciju, kā rīkoties,” stāstīja KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Sarunā Liepājas teātra vadītājs Herberts Laukšteins pauda gatavību pieteikties atbalstam Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), lai pretendētu uz finansējumu iesākto un jaunu teātra uzvedumu sagatavošanai.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Deksnis pauda pašvaldības apņemšanos gādāt par teātra darbības turpināšanu, informējot, ka pašvaldība visu savu kapitālsabiedrību darbību pārskatīs un par nepieciešamo atbalstu lems augustā.

“Sajūta nav tā labākā, jo pa lielam jau nekas netika atrisināts,” pēc tikšanās atzina Laukšteins.

Liepājas teātra valdes locekle Eva Ciekurze gan uzsvēra, ka teātris noteikti mēģinās saņemt atbalstu, “mums ir ļoti konkrēti 6 projekti, ar kuriem mēs gatavojamies startēt šajā konkursā, mums būtu arī citām programmām priekšlikumi, bet šīs programmas pašvaldības kapitālsabiedrībām nav pieejamas”.

“Tāpat nav ticis skaidrāks par to, kas notiks pēc mēneša Liepājas teātrī, vai mēs varēsim turpināt darbu, vai mēs tomēr apstāsimies,”  sacīja Laukšteins.

Tik kardinālu situāciju, ka teātris tiek slēgts, Liepājas dome nepieļauj, tomēr arī aizdevumu Valsts kasē, kā to sākotnēji rosināja Kultūras ministrija, savas kapitālsabiedrības finanšu situācijas stabilizēšanai, negribētu ņemt.

“Skaidrs, ka Liepājas pašvaldība ir ieinteresēta, lai Liepājas teātris turpinātu darbu un mēs no savas puses izdarīsim visu, lai tas notiktu, bet ir lietas, ka ir pašvaldības pusē darāmas, bet ir tomēr arī lietas, kas ir valsts pusē. Un tad arī ja valsts nāktu ar risinājumu savai pusei, tad arī pašvaldība no savas puses jautājumu arī atrisinātu,” sacīja Deksnis. 

 Rūgtums, tā savu šī brīža sajūtu raksturo Liepājas teātra vadītājs. Herberts Laukšteins uzskata, ka teātris kļuvis par situācijas ķīlnieku valsts un pašvaldības nesaprašanās dēļ.  

Liepājā darbojas divi profesionālie kolektīvi – Liepājas teātris, kura juridiskais statuss ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un valsts kapitālsabiedrības statusā esošais VSIA “Liepājas Simfoniskais orķestris”. Ekonomikas krīzē, kas Latviju skāra 2009. gadā, valsts KM personā uzņēmās atbildību par Liepājas Simfoniskā orķestra turpmāko darbību, savukārt Liepājas pašvaldība – par Liepājas teātri.

KONTEKSTS:

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai. Par naudas sadali Covid-19 krīzes seku mazināšanai trauksmi ceļ arī Laikmetīgo nevalstisko organizāciju asociācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti