Franča Trasuna 150. dzimšanas diena 16.maijā tika atzīmēta divu nozīmīgu ēku krustcelēs - starp Saeimas namu un Svētā Jēkaba katedrāli.
Pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste par viņu teicis: "Francis Trasuns ielika Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni - Latgali."
20.gadsimta sākuma dižgars Francis Trasuns piedalījies Latvijas valsts pirmās Satversmes rakstīšanā, bijis pirmās Saeimas deputāts, vēlāk Latgales lietu ministrs. Viņš panāca, ka vēl Vitebskas guberņai piederošajā Latgalē avīzes izdeva latgaliešu valodā - latīņu burtiem, nevis kirilicā.
Trasuns bija arī teoloģijas maģistrs un priesteris. Pildot garīdznieka pienākumus, viņš turpināja cīņu pret latgaliešu pārkrievošanu un pārpoļošanu. Viņa dumpinieciskais spars un entuziasms katoļu baznīcai šķita traucējošs, un 1926. gadā viņu izslēdza no katoļu baznīcas. Tajā pašā gadā Francis Trasuns mira no sirdslēkmes - uzreiz pēc tam, kad viņu izdzina no Lieldienu Dievkalpojuma Rīgas Jēkaba baznīcā.
Tagad šīs baznīcas ārsienu rotā Trasuna bronzas piemiņas cilnis. Viņa reabilitāciju panāca kādreizējais metropolīts Jānis Pujats.
Katoliskā baznīca vienmēr ir centusies integrēt visu to labo, kas ir tautas kultūrā. Mums nav konflikta, tas tiek mākslīgi uzturēts un radīts, un šai ziņā arī no tiem, kuri pieturas pie tautas tradīcijām. Tas ir ideoloģiski motivēts. Arī Franča Trasuna gadījumā tā bija ideoloģija. Kur ir ideoloģija, tur vienmēr ir kāds savtīgums un egoistiskas intereses, un to vajadzētu celt gaismā, saukt lietas īstajos vārdos un viss," norāda Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Dumpinieciskā Franča Trasuna opozicionāri Saeimā atzina, ka Latvijas parlaments nav iedomājams bez Trasuna un ka tieši viņam pieder lielākās tautas simpātijas.
Piemiņas pasākums 16.maijā turpinājās ar kultūrizglītojošu semināru Saeimas Sarkanajā zālē. Semināru "Franča Trasuna personība un mūža devums" Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā atklāja komisijas deputāte Līvija Plavinska, Romas Katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats un Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Par Trasuna darbību garīdzniecībā un publicistikā seminārā runāja vēsturniece Inese Runce, bet Latvijas politikā - vēsturnieks, Rēzeknes Augstskolas vadošais pētnieks, asociētais profesors Vladislavs Malahovskis. Savukārt par Trasuna devumu valodniecībai seminārā ar referātu uzstājās filoloģe, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Baltu valodniecības katedras vadītāja, profesore Lidija Leikuma, bet uz viņa devumu latgaliešu folkloras apzināšanā atskatījās filoloģe, Rēzeknes Augstskolas studiju prorektore, asociētā profesore Angelika Juško-Štekele.
Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule seminārā runāja par Latgali Latvijas valstī, savukārt Baltijas Asamblejas balvas laureāte, rakstniece Inga Ābele - par Franci Trasunu romānā "Klūgu mūks". Pasākumā piedalījās arī folkloras kopa "Kolnasāta" un postfolkloras grupa "Rikši".
