Daugavpilieši nepadodas. Neīstenotais Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts pāraug jaunā iniciatīvā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc tam, kad Daugavpils neuzvarēja konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, darba grupa vēlējās turpināt aizsāktās iniciatīvas un izveidoja biedrību "Cita Daugavpils". Nav labāka laika, kā tagad – saka biedrībā esošie aktīvie daugavpilieši.

ĪSUMĀ:

  • Divu gadu garumā Daugavpils izstrādāja projekta pieteikumu konkursam "Eiropas kultūras galvaspilsēta", projektu neatbalstīja.
  • Aizsāktās iniciatīvas daugavpilieši vēlas turpināt; nodibināja biedrību "Cita Daugavpils".
  • Biedrībā "Cita Daugavpils" apvienojušies aktīvākie no projekta darba grupas, aicina jaunus biedrus, piesaista brīvprātīgos.
  • Organizēs kultūras pasākumus, iesaistīs iedzīvotājus, īpaši jauniešus, aicinās sabiedrību līdzdarboties notikumos.

Cita Daugavpils

Pēc tam, kad Daugavpils neuzvarēja konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, rīcības grupa izveidoja biedrību, lai ieceres varētu turpināt pašu spēkiem. ""Cita Daugavpils" nav organizācija gudrajiem un slavenajiem" – ir pārliecināti projekta "Daugavpils 2027" darba grupas aktīvisti, kas pārstāv dažādas ar kultūru tieši vai netieši saistītas jomas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Viena no biedrības dibinātājām ir arī Inga Belousa – vides aktīviste un ilgtspējas koordinatore, kas arī ikdienā mēģina veicināt pozitīvas pārmaiņas ne tikai biedrībā "Zaļā brīvība", bet arī citās kopienās un savos sociālajos tīklos.

Inga norādīja, ka biedrība "Cita Daugavpils" gan vēl ir tapšanas stadijā, tomēr virziens ir skaidrs – projektā ieliktais koncepts.

"Mums ir vēl daudz, ko darīt, un tāpēc mēs arī biedrību nodibinājām. Mēs dibinājām visu no jauna – nevis automātiski ieskaitījām biedrībā visu rīcības grupu, kuri to visu darīja. Mēs pēc tā visa [kad projektu neatbalstīja] tikāmies, ļoti detalizēti runājām par statūtiem un kādu nosaukumu gribam.

Vienīgais, ko mēs paņēmām – sociālo mediju kontus, kas mums ir," skaidroja Belousa. 

Inga Belousa atklāja, ka lielākā daļa no biedriem ir pašvaldībā strādājoši, un līdz ar to visiem jāmācās būt nevalstiskā sektora pārstāvjiem, un arī aktivitātes nerodas tukšā vietā.

"Mums Daugavpilī arī nevalstiskais sektors nav tik spēcīgs vispār, tāpēc mēs varam ļoti veiksmīgi runāt par kultūras jomu [ar sabiedrību]. Mēs izvairāmies no tā, ka mēs esam kompensējošā funkcija kultūras departamentam – nē un nē! Mēs darīsim savu.

Ieviešot pasākumus, mēs negribam pasākumu skaitu, bet stiprināt cilvēkus, aktivizēt cilvēkus, aicināt vairāk līdzdarboties. Un tas mums ir primārais mērķis," pauda Inga Belousa.

Gados jaunākais biedrības dalībnieks ir Jorens Dobkevičs, kurš iestājas par jaunu izglītību, iesaistītiem pilsoņiem un pozitīvām pārmaiņām Eiropā. Viņš ir viens no aktīvākajiem un šobrīd pamanāmākajiem daugavpiliešiem. Jaunietis ir dažādu radošo projektu kurators un izglītojošu pasākumu organizators. Jorens ir arī viens no "Eiropas kultūras galvaspilsētas" projekta darba grupas un šobrīd arī daļa no "Cita Daugavpils" komandas, jo vēlas turpināt iesākto.

"Protams, padarīts fantastisks darbs, nereāli daudz cilvēku tika iesaistīti, vairāki simti ideju, kas tika apvienotas tajā pieteikumā. Un būtu ļoti muļķīgi un netālredzīgi to vienkārši ielikt plauktiņā. It īpaši pāršķirstot un redzot to, ko uzrakstījām. Gadu atpakaļ viņš [projekts] kļuva vēl aktuālāks un vēl nepieciešamāks gan mums pašiem, gan mūsu sabiedrībai, gan visai Latvijai.

Protams, žēl, ka nevinnējām, bet šobrīd mēs esam tādos apstākļos, kur mēs varam gan sev, gan apkārtējiem vēlreiz pierādīt, vai mēs esam spēcīgi, vai mēs esam tam gatavi un kādos virzienos mēs maināmies un transformējamies.

Mēs – kā komanda, kā sabiedrība, kā pilsēta, kā Latgale," norādīja Jorens. 

Viņš atklāja, ka "Daugavpilij daudz kā trūkst, un tās problēmas, par kurām ir jārunā, par viņām jārunā šobrīd un ne tikai kā publiska diskusija caur mākslu, caur izglītību, caur kultūru, bet ir arī jāiesaista, lai neviens nepaliktu maliņā un "nemarginalizētos" gan mediju acīs, gan cilvēku acīs, gan citu kopienu acīs. Kultūra joprojām paliek par šo instrumentu, kas var vienot cilvēkus, kas ļauj runāt par sarežģītām tēmām, kas spēj iesaistīt visdažādākos cilvēkus, neskatoties uz viņa uzskatiem vai plāniem, vai dzīvesvietu utt."

"Jauniešiem vajag kvalitatīvu saturu! Jauniešiem vajag platformu, telpu, vietu – vienalga, kā nosaukt, – kur viņi var testēt savas idejas, īstenot savas idejas. Viņiem ir nepieciešama brīvības un demokrātijas sajūta, cieņas atmosfēra, kur viņi ir līdzvērtīga sabiedrības daļa.

Un ka viņi spēj radīt, testēt savas idejas, un viņam sanāk vai nesanāk, tas arī ir "okei", bet mēģināt palikt šeit un radīt pievienoto vērtību šeit. Un jā – tas ir stāsts, kur ir vairākas iestādes, kuru mērķis ir vismaz netraucēt tam procesam," teica Jorens.

Ceļa karte labākai nākotnei

Nedēļas nogalē "Cita Daugavpils" kopā ar projekta "Daugavpils 2027" kuratoriem un citiem pilsētas un apkārtējo novadu aktīvajiem iedzīvotājiem tikās ideju domnīcā, kur iezīmēja ceļa karti tālākai darbībai.

Teju 50 dalībnieki bija sadalīti piecās dažādās darba grupās, kas iezīmē arī biedrības nospraustos virzienus:

  • kultūras mantojuma mūsdienīga komunicēšana, 
  • grupu un kopienu sadarbība, 
  • vietrade un daba kā līdzvērtīgs pilsētas iedzīvotājs, 
  • mākslas komunicēšana un māksla kā valoda,
  • jauniešu iniciatīvas un jaunieši kā starppaaudžu tilts. 

Viena no projekta "Daugavpils 2027" kuratorēm, režisore Krista Burāne atzina, ka projektā piekritusi darboties, jo Daugavpils vieta Latvijā ir ļoti izaicinoša un problemātiska.

"Ir cilvēki, kuri jau turpina tās līnijas, ir cilvēki, kas redz iespēju turpināt, un man liekas, ka "Cita Daugavpils" šobrīd kā savu vienu no mērķiem ir izvirzījusi šī projekta ideju tālāku īstenošanu. Tas, ko man gribētos novēlēt un ko es varu varbūt mēģināt atbalstīt, cik es varu, nedzīvojot Daugavpilī vai Latgalē, – lielāku drosmi par šiem projektiem stāstīt, lielāku pārliecinātību aicināt partnerus no Latvijas un no Eiropas piedalīties šo projektu īstenošanā. Un galvenokārt jau sākt ar Kultūras ministriju un iet, un runāt, un teikt, ka mums ir ļoti būtiski, jau izstrādāti projekti, kas palīdzētu Latvijas saliedētības jautājumu risināšanai," sacīja Krista Burāne.

"Cita Daugavpils" jau piesaistījusi vairākus brīvprātīgos jauniešus, kuri aktīvi piedalās biedrības norisēs un ir ļoti ieinteresēti turpmākai sadarbībai, norādīja Belousa.

Pilsētas vecākais jaunatnes lietu speciālists Ingmārs Zvirgzdiņš, kurš arī piedalījās ideju domnīcā, LSM.lv atzina, ka pārstāv ne vien jaunizveidoto Jaunatnes lietu pārvaldi, bet vispirms jauniešus, kuri nevarēja ierasties uz pasākumu.

"Šeit es esmu, lai saprastu to kopīgo mērķi, uz kurieni mēs ejam, mēģinot atrast kopīgo mērķi. Mēs runājām ar deputātiem un ar citām institūcijām, mums ir katram savs mērķis, un tad mēs raujam to "segu" uz visdažādākajām pusēm. Lai mēs, veidojot jauniešu politiku Daugavpilī, iekļaujam šos mērķus arī šajā politikā.

Lai jaunieši neietu kaut kur pa mežiem un pa neceļiem, bet ka mēs visi kopā ejam Daugavpilī kaut kādā konkrētā virzienā,"

sacīja Zvirgzdiņš.

Ingmārs Zvirgzdiņš iepriekš bijis mācītājs, šobrīd tiekas ar skolu jauniešiem Daugavpilī un mēģina uztaustīt viņiem svarīgās lietas un domas. 

"Jaunieši ļoti maz ir dzirdējuši par jaunatnes lietu speciālistiem, par jaunatnes darbu Daugavpilī, ka mēs esam tie, pie kuriem viņi var vērsties jebkurā diennakts laikā un prasīt padomu, attīstīt iniciatīvas. Pagaidām grūti, bet maziem soļiem mēs ejam uz priekšu, un izskatās ļoti pozitīvi šis virziens. Es esmu tikai divus mēnešus šajā darbā, es pats "iekāpu šajā ailē" bez zināmas konkrētības. Pašlaik mēs nodarbojamies – angļu valodā ir tas jēdziens – "soft skills", kas nav pamanāmas uzreiz, nav konkrēti redzams kaut kādā darbībā," skaidroja Zvirgzdiņš.

Režisore Krista Burāne LSM.lv  sacīja, ka Latgale pārāk daudz gaida no "centra", neuzņemas iniciatīvu un skaidri nedefinē, ka vēlas piederēt Eiropas telpai; savukārt Rīgas un pārējās Latvijas pusē ir "ļoti aizdomīga skatīšanās" uz Latgali, jo domā, ka šeit mīt apdraudējums.

"Manuprāt, to apvainošanos abās pusēs var risināt, tikai satiekoties un sarunājoties, un tieši tādēļ man likās, ka Daugavpils kā Eiropas kultūras galvaspilsētas piedāvājums ir ļoti svarīgs,

jo viņš tiešā veidā veicinātu šo sarunāšanās iespēju un pašu sarunāšanos. Gan Latgalē pašā, iekšpusē, par to, kas tad ir vērtības, kurām mēs gribam piederēt, gan attiecībās ar pārējo Latviju, gan arī to, kā definēt sevi tieši kā Eiropas telpas daļu. Un man ir ļoti svarīgi, lai Latvija ir eiropeiska, lai viņa ir dabiska un lai mēs dzīvotu drošā un saliedētā vidē," pauda Burāne.

Arī interneta žurnāla "Satori" redaktors un projektu vadītājs Andrejs Vīksna LSM.lv pauda, ka bija īstais brīdis doties uz Daugavpili, jo Latgalē dzīvojošo cilvēku informācijas telpa ievērojami atšķiras, jo to parādījuši arī vēlēšanu rezultāti un Rotko centra izstādes cenzūras gadījums.

"Man šķiet, pēdējā gada notikumu dēļ mūsu skatieni ir drusku bažīgi pavērsti Latgales un Daugavpils virzienā, domājot par to, kā Latgale iekļaujas Latvijā un kā Latvija sevī iekļauj Latgali, un

šķiet, ka šāda iniciatīva – mainīt un tuvināt Daugavpili pārējai Latvijai un ieviest šeit jaunas vērtības – manuprāt, ir solis pareizā virzienā, tāpēc gribas kaut kā nobrucināt to skatījumu uz centru un perifēriju un tuvināt abas vides," sacīja Vīksna.

Vairāku "Cita Daugavpils" domnīcas dalībnieku sociālajos kontos parādījās ieraksti: "Daugavpils šodien piedzīvo iespējamu renesansi", "Paldies Cita Daugavpils komandai par iedvesmojošu un idejām bagātu satikšanos" un tamlīdzīgi. Izveidotajās "ceļa kartēs" atzīmēti apkaimju stāsti, dārza koncerti pie baznīcas, vēsturisks kvartāls filmu uzņemšanai un arī ilgas pēc koka logiem ar unikāliem kokgriezumiem.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Biedrības "Cita Daugavpils" komanda atklāja, ka ir ieguvusi vēl vairāk domubiedru, kas ne tikai atbalsta viņu idejas, bet arī kopā gatavi doties pretī jaunām vērtībām pilsētā un reģionā, lai 2027. gadā varētu atskatīties uz paveikto un teikt: "Mēs to paveicām visi kopā!"

KONTEKSTS:

Biedrību "Cita Daugavpils" nodibināja Daugavpils pieteikuma ''Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027'' konkursam izstrādes komanda, lai atbalstītu ''Daugavpils 2027'' pieteikumā "Kopīga valoda: meklēt, radīt, runāt" iekļauto iniciatīvu ieviešanu un veicinātu iesāktos pārmaiņu procesus sabiedrībā. Biedrības mērķis ir veicināt pilsoniskas un Eiropas vērtībās balstītas sabiedrības attīstību, izmantojot kultūru kopīgas valodas un saskaņotas rīcības veidošanai, bagātinot pilsētas kultūrvidi un stiprinot tās lomu reģionā, valstī, Eiropā un pasaulē. Biedrības mērķa sasniegšanai balstīsies uz kopīgas valodas veidošanu, sadarbību un līdzdalību rosinošām vērtībām.

Konkursam "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" savu kandidatūru sākotnēji pieteica deviņas pilsētas: Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Finālam žūrija izvirzīja četras: Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju un Valmieru. Bet galu galā sacentās tikai trīs, jo Jūrmala no spēles izstājās 2021. gada rudenī. Konkursa "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" fināla kārtā sacensība turpinājās starp trīs Latvijas pilsētām – Daugavpili, Liepāju un Valmieru.

Eiropas kultūras galvaspilsētas projektam Daugavpils izstrādāja pieteikumu sadarbībā ar Rēzeknes valstspilsētu un Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadiem, kas savu līdzdalību apliecināja, noslēdzot sadarbības memorandu.

2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta būs Liepāja. Uzvarētāju izraudzījās starptautiska žūrija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti