Vai zini?

Vai zini, kas Latvijas kultūrā bija brāļi Komisāri?

Vai zini?

Vai zini, cik raiba ir Latvijas bāku vēsture?

Vai zini, kas ir lūgšanas "Ave Maria" teksta pamatā?

Vai zini, kas ir lūgšanas «Ave Maria» teksta pamatā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Tas ir viens no senākajiem Eiropas un Tuvo Austrumu kultūrvēsturiskajiem tekstiem — Lūkas evaņģēlijs, bet "Ave Maria" noslēguma daļā izteiktais lūgums savu galīgo formu ieguvis aptuveni tajā laikā, kad Livoniju sāka saukt par Māras zemi.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Lūkas evaņģēlijs ir viens no četriem evaņģēlijiem, kas iekļauts Jaunajā Derībā. Šajā evaņģēlijā apkopotos materiālus ir rakstījis Lūka, izglītots, grieķu kultūrā skolojies ārsts. Viņš dzimis Sīrijā. Jau pašā sākumā Lūka norāda uz rūpīgi veikto avotu izpēti — vai, kā mediķi sacītu: pamatojoties uz "ievākto anamnēzi" jeb atmiņu stāstījumu, ko autors ieguva, aptaujājot notikumu aculieciniekus un dalībniekus. Par to var nebrīnīties, jo

Lūkam, kas bija ārsts, atmiņu stāstījuma iegūšana bija pašsaprotama, būtiska un obligāta prasība. To izmantoja jau viens no Rietumu medicīnas pamatlicējiem Hipokrats (droši vien visi ir dzirdējuši par Hipokrata zvērestu), un tātad, protams, arī Lūka, kuru par savu mīļo ārstu un līdzstrādnieku nosauca viens no ietekmīgākajiem kristīgajiem domātājiem — apustulis Pāvils.

Lūka bija Pāvila pavadonis viņa daudzajos ceļojumos un rūpējās par viņu pat tad, kad tolaik diezgan ierobežotās vārda brīvības dēļ Pāvils bija apcietināts un gaidīja tiesas spriedumu impērijas galvaspilsētā Romā.

No pirmo kristiešu laika nozīmīgākajiem tekstiem ir jāpiemin "Tēvs mūsu" jeb "Mūsu Tēvs" lūgsna, ko dažkārt sauc arī par tēvreizi, senā doksoloģija "Gods lai Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam", un visbeidzot — Lūkas evaņģēlijā ietvertais teksts. "Ave Maria", protams, ir teksta versija latīņu valodā, jo Lūka rakstīja grieķiski. Turklāt šajā lūgsnā apvienojas divi pirmās nodaļas fragmenti. Vispirms jau Fra Andželiko freskā un citos mākslas darbos tik bieži redzētais Eņģeļa sveicinājums, uzrunājot Jaunavu Mariju: "Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā (jeb grieķiski — "ar žēlastību apveltītā), Kungs ir ar Tevi", un tad vārdi, ar kuriem dažas dienas vēlāk, sagaidot Mariju, viņu uzrunā Elizabete, Marijas radiniece, Jāņa Kristītāja māte. Elizabete saka: "Tu esi svētīta starp sievietēm un svētīts ir tavas miesas auglis." Abi šie sveicieni iekļauti Lūkas evaņģēlijā. Abi sveicieni ir daļa no "Ave Maria" lūgsnas.

Visbeidzot par trešo, "Ave Maria" noslēguma daļu: "Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem" ir pievienota, jādomā, Akvīnas Toma laikā. Starp citu, Akvīnas Toms ir uzrakstījis ļoti skaistu apcerējumu par lūgšanu "Ave Maria". Akvīnas Toma 800. dzimšanas dienu filosofi visā pasaule svinēs ļoti drīz, 2025. gadā.

"Ave Maria" dziedājuma noslēgumā ir ietverti vārdi: "Lūdz par mums!" (latīniski: "Ōra pro nōbīs"). Rīgas Doms vēl nebija pabeigts, kad 1215. gadā latviešu, lībiešu un igauņu zemes sāka saukt par Māras zemi, proti, par zemi, ko Baznīca uz visiem laikiem uzticēja Jaunavas Marijas lūgšanām un aizbildniecībai. Arī pats Rīgas Doms ir celts un veltīts Jaunavas Marijas godam.

Ne velti tieši 300 gadus pēc Māras zemes –" Terra Mariana" – nosaukuma saņemšanas, Valters fon Pletenbergs lika akmenī izkalt un virs Rīgas pils vārtiem novietot Marijas skulptūru ar Bērnu Jēzu rokās un uzrakstu: "Dieva Māte, piemini mani! Mater Dei, memento mei." (1515) Tā bija viņa pateicība par uzvarām Livonijas austrumos, piemēram, par uzvaru pie Smoļinas ezera (1502), sakaujot vairāk nekā desmit reizes lielāku Maskavas, Novgorodas un Pleskavas apvienoto karapulku un piespiežot austrumu kaimiņu noslēgt mieru. Lūgšana "Ave Maria" tolaik ik dienas skanēja baznīcās un ģimenēs. Un, šķiet, sekmīgi.

Atgriežoties šī teksta pirmsākumos, varam, protams, jautāt: kas bija sākotnējais Lūkas iegūtās informācijas avots, kurā balstoties, viņš šo tekstu rakstīja? Iespējams, tā bija pati Jaunava Marija, varbūt Elizabete. Evaņģēlija sākumā Lūka taču norādīja, ka viņš ir "pamatīgi izpētījis" to, ko apraksta. Tātad – ne jau izfantazējis, bet iztaujājis uzticamus lieciniekus. Pirmajās nodaļās, aprakstot notikumus, kas saistīti ar Mariju, Jēzus dzimšanu un bērnību, Lūka pats mums ir atstājis diezgan nepārprotamu mājienu par savu avotu, no kā smēlies un, kam sekojot, aprakstījis, kas saistīts ar Jēzu un Mariju. Lūka raksta: "Marija, viņa māte, saglabāja visus šos vārdus savā sirdī." Mēs teiktu — glabāja savā atmiņā. Šī iemesla dēļ Lūkas evaņģēliju seno tekstu pētnieki dažkārt pat poētiski dēvē par Marijas evaņģēliju.

Varam būt pateicīgi gan Lūkam, kas pierakstīja to, ko nevarēja zināt neviens cits, kā tikai Marija. Varam būt pateicīgi arī Akvīnas Tomam un citiem izciliem Baznīcas doktoriem, kas šo tekstu ir skaidrojoši. Un, protams, neskaitāmajiem māksliniekiem, arhitektiem, komponistiem, kas šo lūgšanu "Ave Maria" ir ietvēruši mūzikā, gleznās, dziesmās un sakrālajās celtnēs. Un reizēm arī — uzvarās, aizstāvot savu Eiropu no iebrucējiem: pie Smoļinas ezera, dažus gadu desmitus vēlāk — pie Lepanto cīņās pret turkiem.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti