Kultūras ziņas

Dailes teātrī M. Makdonas melnā komēdija "Īru miroņgalva"

Kultūras ziņas

Latvijas dalība Frankfurtes grāmatu tirgū

Pirmā latviešu filma ar audio aprakstu

Radīts Latvijā pirmais filmas audio apraksts cilvēkiem ar redzes invaliditāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Ražīgais Latvijas filmu rudens maratons šonedēļ piedāvā kādu īpašu, nebijuši kino notikumu Latvijā. Lindas Oltes filma "Māsa" ir pirmā filma Latvijas vēsturē, kurai radīts audio apraksts – īpašs audio celiņš, kas palīdz filmu labāk uztvert cilvēkiem ar redzes invaliditāti.

Daži fakti par audio aprakstu veidošanu filmām

Beļģijā, franciski runājošajā valsts daļā kopš 2016. gada visas valsts atbalstītās filmas saņem papildu 5000 eiro audio apraksta izveidošanai.

Dānijā likums pieprasa visām filmām sarūpēt audioaprakstu, šīs izmaksas iekļaujot filmas ražošanas tāmē.

Lielbritānijā Filmu institūta finansētām filmām jābūt ar audio aprakstu, kā arī ar iekļaujošajiem subtitriem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgajiem.

Rumānijā kopš 2015. gada notiek filmu festivāls neredzīgiem cilvēkiem

ASV straumēšanas tīkls "Netflix" pirmo filmu ar audio aprakstu skatītājiem piedāvāja 2015. gadā. Pirmā filma ar audio aprakstu bija "Daredevil", seriāls par neredzīgu supervaroni.

Filmas audio apraksts ar papildu stāstījumu pauzēs starp filmas dialogiem, taču līdzsvarā ar filmas skaņas celiņu un mūziku, palīdz saprast notiekošo uz ekrāna, ļauj ieraudzīt, piemēram, sejas izteiksmes, apģērba detaļas, žestus un kino mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus.

Audio apraksts nedrīkst vērtēt, interpretēt uz ekrāna notiekošo, tekstam jābūt absolūti neitrālam.

Audio aprakstu veido profesionāļi, un par pirmo audio apraksta profesionāli Latvijā tagad var saukt Lauru Ziemeli, līdz šim zināmu kā profesionālu aizkadra balsi un tulku. "Tā ir nemitīga lēmumu pieņemšana sīkākajās detaļās. Tā ir arī kolosāla valodas prakse, jo dažās sekundēs jāpasaka trāpīgi, ar īstajiem vārdiem," Laura Ziemele audio apraksta veidošanu kā labu pieredzi iesaka katram, kam interesē valoda. "Ir ļoti viegli ar vislabākajiem nodomiem pateikt kaut ko par daudz."

Pirms sākt darbu pie audio apraksta ieraksta, filmas "Māsas" skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis to iedomājās drīzāk kā līdzīgu radio lugai. Izrādās, gluži otrādi, filmas aprakstā emocijas jāatstāj malā, balsij jābūt maksimāli neitrālai un objektīvai.

"Man bija jārūpējas par to, lai klausītājs nebūtu pārslogots ar informāciju," savu unikālo darba pieredzi apraksta Vaicahovskis.

"Filmas emocionālajai daļai "jāiekrīt ausī" pareizā veidā, neizjaucot filmas gaitu."

Filmas skaņu režisors kopā ar audio apraksta veidotājiem dažviet arī izvēlējās atstāt klusuma pauzes, lai ļautu skatītājam "uzelpot" un pašam izjust filmu.

Kā perfektu piemēru no nesenas kino klasikas Vaicahovskis piesauc ainu franču filmā "Amēlija", kur filmas galvenā varone ņem pie rokas neredzīgo kaimiņu un ved viņu pastaigā, izstāstot detaļas par apkārt redzamo.

Filmas "Māsas" audio apraksta tapšana sākās šī gada martā, kad Rīgā norisinājās audio apraksta darbnīca. To vadīja Ugo Marsili un Marta Žačkeviča, pieredzējuši audio aprakstu veidotāji no Lielbritānijas un Polijas, kuri veido audio aprakstus kopš 2012. gada. Pieredzējuši, kā audio aprakstu ieviešana attīstās viņu vidē, Žačkeviča un Marsili saka, ka jāsāk ar likumdošanas iniciatīvu. Pirmrindniece audio apraksta ieviešanā bija Japāna, kas to darīja jau 1983. gadā. Tai sekoja Lielbritānija, kur pirmo reizi audio apraksta ieviešanu likumdošanā ieviesa 1994. gadā.

"Veidojot filmas audio aprakstu, jāpieņem neskaitāmi lēmumi," skaidro Ugo Marsili. "Vai izvēlējos īstos vārdus? Vai es iekļaujos pauzē starp dialogiem? Vai mūziku paturam? No redzīgā cilvēka perspektīvas viss ir vienkārši, taču mums jāņem vērā pavisam citi noteikumi, mēs darbojamies, kā gleznojot uz balta audekla."

Vislabākie audio apraksti top, ja tiem palīdz neredzīgie un vājredzīgie konsultanti, kas "izķer" kļūdas un pārpratumus.

Filmas "Māsas" audio aprakstu roku rokā ar Lauru Ziemeli veidoja arī dzejniece Katrīna Rudzīte, abas kopā lasīja tekstu un Katrīna Rudzīte deva savas norādes par to, kas strādā un kas ne. Filmas režisore Linda Olte ar smaidu saka, ka audio apraksta veidotājas strādājušas tik niansēti un pievērsušas uzmanību detaļām, ka "skatītājs, kurš skatīsies filmu ar audio aprakstu, būs daudz vairāk informēts par to, kas notiek uz ekrāna".

Katrīna Rudzīte labprāt seko līdzi latviešu kino notiekošajam, un viņas redze ir pietiekami laba, lai spētu kino skatīties arī bez audio apraksta, taču viņa var palaist garām kādas būtiskas, niansētas sižeta detaļas. Lai gan dzejniece priecājas par pirmo audio aprakstu latviešu filmai, viņa uzsver, ka svarīgi domāt par pieejamību kopumā.

"Cilvēki ar redzes traucējumiem jau pieraduši domāt par kino vidi kā nepieejamu.

Turklāt es apzinos, ka pati esmu priviliģēta un man tā ir diezgan pieejama, taču audio apraksts nenozīmēs, ka tūlīt uz kino nāks bariem cilvēku un izmantos šo iespēju," Katrīna Rudzīte aicina domāt plašāk. "Skumji, bet ar to ir jārēķinās, ir vajadzīga ilga, lēna saruna dažādos līmeņos."

Latvijā pirmā filmas audio apraksta veidošanas iniciatīva nāca no Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) rīkotājiem. Kuratore Dārta Ceriņa atzīst, ka filmas audio apraksta tests "Splendid Palace" Lielajā zālē ir viens no emocionālākajiem festivāla mirkļiem: "Mēs ļoti ceram, ka šis piemērs aizraus arī citus Latvijā. Mēs mācāmies darot, tas nebija viegli, bet vēlamies padarīt kultūru, arī kino, tik pieejamu, cik vien iespējams."

Filmas "Māsas" pirmizrādes seanss, kurā būs pieejams arī audio apraksts, notiks 20. oktobrī Riga IFF programmā. Plānots, ka pēc tam audio celiņš būs pieejams lejuplādēšanai.

Latvijas filmu rudens maratons

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti