Jaunā aktrise Marija Luīze Meļķe uzsvēra, ka nacionālā kino balva ir valsts līmeņa apbalvojums, kas tiek rīkots ar Kultūras ministrijas atbalstu, tādēļ lūdza savu "Lielā Kristapa" statueti nogādāt ministram.
"Es ceru, ka nevienam no jums tā nenolasīsies kā augstprātība, jo patiesībā man ir ļoti, ļoti žēl, ka es nevaru pieņemt šo "Lielo Kristapu", jo tas ir valsts līmeņa apbalvojums par darbu, kurā es attēloju meiteni, kādu realitātē šī valsts atsakās aizstāvēt. Tas būtu liekulīgi no manas puses," sacīja aktrise.
Zālē bija dzirdami skaļi aplausi, sanākušie cēlās kājās. Arī sociālajos tīklos nozares pārstāvji pauž, ka aktrises runa bija spēcīga un trāpīga. Protams, izskan arī pretēji viedokļi, ka no balvas tomēr nevajadzēja atteikties.
Kino centra vadītāja: Demokrātiskā sabiedrībā katram ir iespēja publiski paust savu attieksmi
Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru. Latvijas Radio vaicāja savienības pārstāvei un balvas organizatorei Martai Bitei, vai balva tagad tiks nodota kultūras ministram Naurim Puntulim ("Nacionālā apvienība"). Viņa sacīja, ka pagaidām savienība šo balvu glabās pie sevis līdz tālākiem lēmumiem. Savukārt Kino centra vadītāja Dita Rietuma sacīja, ka Latvijas Kinematogrāfistu savienībai noteikti nav jābūt kurjeram vai pasta pakalpojumu sniedzējam, kas nogādā balvu tur, kur balvas saņēmēja, kas no tās ir atteikusies, ir vēlējusies to nogādāt.
Rietuma vēl sacīja, ka demokrātiskā sabiedrībā katram ir iespēja publiski paust savu attieksmi, nostāju dažādos jautājumos. "Daži sabiedrības locekļi, kuri nonākuši starmešu gaismā, izmanto platformas, kurā var gūt plašu publicitāti, un demonstrē savu nostāju kādā konkrētā jautājumā. Un šis arī ir jaunās aktrises Meļķes gadījums uz "Lielā Kristapa" skatuves," sacīja Rietuma.
Līdzīgi gadījumi Latvijas kultūras nozarē, saņemot kultūras balvu, iespējams, nav bijuši, vismaz gan aptaujātie, gan kolēģi kultūras žurnālisti neko tādu neatminas. Taču Latvijā ir bijuši gadījumi, kad atsakās no Triju Zvaigžņu ordeņa – no tā ir atteicies gan režisors Alvis Hermanis, gan arī literāte Lidija Doroņina-Lasmane. Kinokritiķe Dita Rietuma atzīmēja, ka pasaules kontekstā no Amerikas kinoakadēmijas balvas "Oskars" 1973. gadā atteicies Marlons Brando. Tādējādi viņš protestēja pret to, kā Amerikas kino industrija uz ekrāna attēlo Amerikas pamatiedzīvotājus.
Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs: Meļķes paziņojums sniedz mugurkaula sajūtu
Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis, komentējot aktrises lēmumu, sacīja, ka kopienai šis paziņojums sniedza tādu kā mugurkaula sajūtu.
"Šorīt no rīta es modos ar ārkārtīgi daudz ziņām, un es redzēju, kā vakar kopiena uztvēra šo paziņojumu, lai cik tas arī nebūtu grūts, tas deva tādu mugurkaula sajūtu. Ja politiķi neiestājas par mums, tad mēs redzam, ka daudzi citi sabiedrības cilvēki iestājas par mūsu tiesībām, par līdztiesību mūsu sabiedrībā."
Nu jau ar dažādiem nosaukumiem virzīti likumprojekti Saeimā, kas aizstāvētu visu ģimeņu tiesības. Pērn visa gada garumā parlamenta dienaskārtībā tika iekļauts, skatīts, diskutēts, noraidīts, izņemts, atkal iekļauts Civilās savienības likumprojekts. Tas paredzētu, ka divas pilngadīgas personas pie notāra varētu reģistrēt savu kopdzīvi, tādējādi pāris būtu redzams valstij – gan tiesiski, gan ekonomiski, gan sociāli. Uz to, ka Latvijai jārod veids, kā aizsargāt visas ģimenes, pirms diviem gadiem spriedumā norādīja arī Satversmes tiesa.
Tomēr 14. Saeima nepārņēma no iepriekšējā sasaukuma Civilās savienības likumprojektu. Tad sekoja citas iniciatīvas, tostarp pilsoņu parakstu vākšana, taču arī to noraidīja parlaments. Kaspars Zālītis saka, ka process virzās lēnām uz priekšu. Viņš cer, ka aktrises paziņojums būs vēl viens signāls politiķiem, ka vajadzētu sākt pieņemt sabiedrībai svarīgus lēmumus. Zālītis saka, ka labā ziņa ir tā, ka valdības rīcības plānā visu ģimeņu aizsardzība ir ierakstīta. Kopiena ir vairākus priekšlikumus nodevusi valdībai un cer, ka pēc budžeta pieņemšanas koalīcija šo jautājumu varētu skatīt. Šobrīd jau 35 pāri tiesas priekšā ir atzīti par ģimenēm,un šis process arī turpinās.
KONTEKSTS:
Svētdienas, 26. februāra, vakarā aizvadīta nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonija. Visvairāk balvu šogad saņēma Viestura Kairiša filma "Janvāris", savukārt par mūža ieguldījumu filmu mākslā godināja kinodramaturgu Alvi Lapiņu.
Marijai Luīzei Meļķei balvu piešķīra par galveno lomu režisora Matīsa Kažas filmā "Neona pavasaris". Filmas galvenā varone Laine ir studente, kas dzīvo Rīgas priekšpilsētā. Laikā, kad Laines vecāki pārstāj dzīvot kopā un viņai jāuzņemas atbildība par mazo brāli, Laine nonāk Rīgas pagrīdes reivu scēnā, kur viņa iemīlas reiverē Gundā un atklāj savu seksualitāti.
