Labrīt

Kādi būs jaunās Saeimas un valdības galvenie politiskie un ekonomiskie izaicinājumi?

Labrīt

Artis Pabriks: Šī Saeima vēl var paspēt pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu

Kādi ir 21.gadsimta Latvijas zemnieki? Atbildes meklē Ivara Selecka filma ''Zemnieki"

Lauki neiznīks, tie transformēsies. Uz ekrāniem nonāk Ivara Selecka jaunā filma «Zemnieki»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kādi ir 21. gadsimta Latvijas zemnieki? Kā viņi dzīvo? Ko viņi domā? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē mūsu kino klasiķa Ivara Selecka jaunā dokumentālā filma "Zemnieki". Rīt, 4. oktobrī, tai būs pirmizrāde kinoteātrī "Splendid Palace", un no rītdienas to izrādīs arī kinoteātros visā Latvijā. Ar šo filmu Ivars Seleckis saslēdz vienotā ciklā četras savas filmas, kurās daudzu gadu garumā sekojis pārmaiņām Latvijas laukos.

Visās četrās filmās Ivars Seleckis Latvijas laukiem pievērsies pārmaiņu laikos. Pirmā bija 1973. gada filma "Apcirkņi", kas vēstīja par laiku, kad laukos likvidēja viensētas un to iedzīvotājus pārcēla uz ciematiem un pilsētām. Kad 90. gadu sākumā cilvēki sāka atgūt zemi, Ivars Seleckis uzņēma filmu "Nāc lejā, bālais mēnes!", bet, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tapa filma "Zem ozola kuplajiem zariem".

Savukārt par pēdējo gadu pavērsieniem lauku dzīvē vēsta režisora jaunā filma "Zemnieki", kuras centrā ir sešas ļoti atšķirīgas ģimenes. Tie ir filmas varoņi Elvis un Kalvis. Elvis ir agronoms, kuram lauku darbi ir asinīs, jo viņš audzis līdz ar savas ģimenes saimniecību Baltinavā. Kalvis savukārt ir bijušais grāmatvedis, kurš ar ģimeni no pilsētas pārcēlies uz sievas dzimtas īpašumu Rankas pusē un kuram viss bijis jāsāk gandrīz no nulles. Filmā iepazīstam arī Tomu, kurš darbojas piena lopkopībā, šmakovkas brūža saimnieku Jāni, biznesa menedžeri Ringoldu, kā arī Toniju, kura ir viena no pavisam retajām sievietēm, kas vēl tur savu gotiņu.

Filmas režisors Ivars Seleckis bilst, ka, nu jau ceturto reizi filmējot laukus dažādos pārmaiņu laukos, viņam ir pārliecība, ka mūsu lauki noturēsies un tajos būs pēctecība:

"Man liekas, mums kaut kas velkas ģenētiski līdzi, jo pašā saknē mēs visi esam bijuši laucinieki. Un pienāk tāds brīdis, kad it sevišķi sievietes saka – man gribas ielikt roku zemē, parušināties, un tad man stress pazūd, rodas pozitīvas emocijas.

Es domāju, ka cilvēki, kas atgriežas laukos, rēķinās ar grūtībām, bet viņi vairs nevar izturēt pilsētas dzīvi, tā viņus nomāc. To īpaši no Kalvja varēja just. Viņš teica: "Nu, cik ilgi es līmēšu tos pasaknīšus? No rīta un vakarā viens un tas pats. Tas nav vīrieša cienīgs darbs." Jo vīriešiem piemīt tāda īpašība, ka viņiem vajag rezultātu. Ja tu uzsit jumtu vai uzar lauku, tad tu jūti gandarījumu, ka tu esi kaut ko izdarījis.

Bet sēdēt birojā – tas ir bezmērķīgs darbs, kam nav rezultāta, un tas rada stresu, ļoti nomāc, un vīrietis sāk iznīkt. Bet laukos viņš ir savā elementā, viņam ceļas pašapziņa.

Un bērnu attīstībai lauki ir ļoti vajadzīgi. Viņi redz dabiskos procesus, un tas viss ļoti bagātina personību. Tāpēc par lauku attīstību ir nopietni jādomā, un nevajadzētu uzskatīt, ka tie ir lemti iznīcībai. Nē, tie neiznīks, tie tikai transformēsies."

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jau iecerot filmu, Ivars Seleckis vēlējies, lai viena no filmas varonēm būtu sieviete, kas vēl tur savu govi. Tas mūsdienās ir ļoti liels retums, bet pēc kārtīgiem meklējumiem filmas veidotāji atrada Toniju Malnavas pusē, kam ir gotiņa Smaida, rūpes par kuru nosaka visu Tonijas dzīves ritmu.

Govs kā ģimenes izdzīvošanas pamats – šis modelis šķiet tāla pagātne, bet atgādina arī dažas juku laiku patiesības. Seleckis uzsver:

"Gotiņa – tas ir garants, ka jūs izdzīvosiet. Sevišķi kara apstākļos un juku laikos. To instinktīvi jūt visi zemnieki.

Vai pastāv iespēja, ka mums pie tā būs jāatgriežas? Tas nav izslēgts, jo latviešu tauta ir piedzīvojusi, ka Pirmā un Otrā pasaules kara laikā govs ir bijusi glābēja. Tas, kas tagad sāk notikt apkārt mūsu zemei, liek aizdomāties, ka varbūt tiešām pie tās govs būs jāatgriežas. Kas to lai zina, kā tas būs."

Dokumentālā filma "Zemnieki"
Dokumentālā filma "Zemnieki"

Apbrīnojama ir filmas varoņu atbrīvotība un atklātība filmā, kaut arī viņi nav ikdienā raduši būt kameru gaismā. Šādas brīvības pakāpes panākšanu operators Valdis Celmiņš dēvē par Ivara Selecka īpašo meistarību, kas gadu gaitā izkopta līdz niansēm:

"Ivaram ir neticami laba oža varoņu izvēlē, viņš izvēlas ļoti kinematogrāfiskas vides, kas pašas par sevi vienmēr ir jaudīgas, un arī viņš izvēlas tikai tādus varoņus, kurus kamera mīl un kuri nebaidās no kameras.

Un kad sāk strādāt, tad tās ir attiecības. Tā ir Ivara neatlaidība, viņš ir ļoti, ļoti mērķtiecīgs, viņš bez kompromisiem iet uz to, kas viņam ir nepieciešams. Un trešā lieta ir tā dokumentālā kino amata lieta, ka tu ļoti daudz laika pavadi ar tiem cilvēkiem, kamēr viņi tevi pieņem, un tu vari jau ieraudzīt tās īstās dzīves ainiņas."

Ivara Selecka jaunākās dokumentālās filmas "Zemnieki" pirmizrāde būs otrdien, 4. oktobrī, kinoteātrī "Splendid Palace", no otrdienas filmu izrādīs arī kinoteātros visā Latvijā. Filmu savā programmā iekļāvis arī viens no nozīmīgākajiem dokumentālā kino festivāliem pasaulē – Amsterdamas festivāls, un to izrādīs programmas sadaļā "Meistari".

Latvijas filmu rudens maratons

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti