Šogad laureātus noteiks starptautiska žūrija. Tā kā kinozāle apvieno dažāda vecuma skatītājus, Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo” uzrunāja jaunākās paaudzes kino interesentus, proti, kinoapvienības "Cinemotus” pārstāvjus, lai noskaidrotu viņu vērtējumu par "Lielajam Kristapam” nominētajām pilnmetrāžas spēlfilmām. Filmas vērtē apvienības "Cinemotus" pasniedzējs Jurģis Ločmelis ar tās dalībniecēm Janetu Henzeli, Annu Baulu un Annu Sičovu.
Jāņa Norda drāma "Ar putām uz lūpām”
Anna Baula: Es noskatījos filmu pasen. Tā bija pirmā Jāņa Norda filma [kuru redzēju], nebija priekšstata, man nepatika. Nebija nekas tāds bijis redzēts. Patika Raimonds Celms, viņš ļoti labi nospēlēja, tik pretīgs astoņpadsmitgadīgs mūlis. (..) Ja nemaldos, bija vietas, kur bija pārspīlēts "slow motion” (palēninājums), tas man nepatika, atgādināja lētu seriālu.
Pirms tam bija intervija ar Jāni Nordu, viņu intervēja jaunā kino entuziaste, viņš izturējās tik nejauki, tas man sabojā visu iespaidu par filmu. Man radās slikts iespaids par režisoru. Ja rodas slikts iespaids par pašu režisoru pirms filmas, man arī filma patiks mazāk.
Ināras Kolmanes „Bille”
Janeta Henzele: Gribēju redzēt filmu, nebiju dzirdējusi nekādas atsauksmes, tad dzirdēju kaut ko sliktu, kaut ko labu, tad domāju, ka neskatīšos, jo negribu sabojāt to grāmatu. Gribēju atstāt grāmatas sajūtu. Protams, būtu vērtīgi redzēt un salīdzināt, bet man nepatīk dažreiz salīdzināt, jo tas bojā sajūtu, vairāk atceros filmu, ne grāmatu, šo grāmatu es negribēju tā aizmirst.
Anna Sičova: Skaisti attēlots, kā pasauli redz bērns. Bija skaisti skatīties, bet atkal, cik ļoti Bille ir neizprasta, neviens viņu nesaprot, un viss ir slikti, un viņa aizskrien prom, kad neviens negrib viņā ieklausīties. Esmu novērojusi grāmatās, filmās un tieši seriālos par bērniem, ka viņi tieši tā arī reaģē. Seriālā "Anna no zaļajiem jumtiem” galvenā varone tā arī dara, kad notiek kaut kas, kas viņai nav pa prātam, viņa aizskrien prom un cenšas izbēgt no visa, kas liek justies slikti. Bet "Billē” bija ierobežotā vide un vecāku savstarpējās attiecības, lielais kontrasts starp dzīvokli, kur viņi dzīvoja, un gāja dabā un redzēja plašo pasauli, kuru neviens no viņas draugiem īsti neizprata. Tas man likās ļoti skaisti.
Annas Vidulejas "Homo Novus”
Anna Baula: Es gribēju pateikt, ka, manuprāt, filma ļoti paļaujas uz grāmatu un piemirst, ka ne visi skatītāji ir izlasījuši grāmatu, līdz ar to sižets daudzās vietās šķiet nesakarīgs. Daudzi tēli paliek prototipa veidā, netiek pietiekami attīstīti.
Filma šķiet virspusēja, ka varoņos neiedziļinājās tik ļoti, cik vajadzēja.
Piemēram, ļoti īss laiks tiek veltīts konkursam, kas grāmatā bija ļoti gara daļa, kur varēja ieraudzīt, kādi ir tie mākslinieki un viņu īpašības, kādi ir kā mākslinieki un cilvēki. Filmā tas ļoti iztrūka. Palika tā, o, Salutaurs – dusmīgs vecis, kurš dusmojas un dzer.
Filma vizuāli ir ļoti baudāma, ir patīkami skatīties, bet mani nepārliecināja tas, ka tie ir 30. gadi. Es runāju ar daudziem cilvēkiem, teica, ka baigi tīri izskatās. Viss tik ideāli izskatās.
Janeta Henzele: Man arī filma likās ļoti baudāma, priecājos, ka Anšlavs Eglītis tiek ekranizēts, viņam ir tik daudz materiāla, ko vizualizēt. Pārmaiņas grāmatā un filmā ir lietas, kas ir izmainītas, bet tās man likās pamatotas, tas, ka maina tēlu no vīrieša uz sievieti, izlasīju, ka tas ir, lai integrētu sievietes filmā. Lai būtu proporcionāli sadalīts.
Mēģināju nepiesieties sīkumiem, kas lec ārā, un vienkārši izbaudīt.
Šis man likās svaigs gabals Latvijas kino. Man tiešām patika.
Anna Sičova: Esmu viegli iespaidojams cilvēks. Noskatoties filmu, kur blakus sēdējā vēstures skolotāja un visi mani draugi, pēc filmas noskatīšanās visi pieceļas un vēstures skolotāja saka: "Šī ir labākā latviešu filma!” Es tā paskatos, labi, katram sava filma. Man vajadzēja kādu laiku, lai "sagremotu”, jo nebiju lasījusi šo Anšlava Eglīša romānu.
Man likās, ka bija Upenājs tik vājš tēls, man nebija nekādas empātijas, ka viņš no Latgales atbraucis un būs mākslinieks, viņš ir cilvēks, kas nejauši nokļuvis pareizajā laikā un pareizajā vietā un iekļūst mākslinieku bohēmā. Viņš nav spilgts tēls, viņš ir interesants tāpēc, ka viņam apkārt ir interesanti cilvēki.
Oskara Rupenheita "Kriminālās ekselences fonds”
Jurģis Ločmelis: Man bija ļoti pozitīvs iespaids. Gāju vēlu uz seansu, biju jau dzirdējis jau pārlieku priecīgas recenzijas. Ļoti forša filma. Svarīgākais, ka netika finansēta no kinocentra puses, režisors, man liekas, nav no akadēmijas. Man liekas, ir grūti iekļūt apritē, un ar šo filmu viņš parādījis, ka to pelnījis, rekordi skatītāju ziņā pārsisti. Interesanti, ka to var izdarīt kāds no malas, izveidot komēdiju, kas ir gaumīga.
Janeta Henzele: Šo filmu bija jautri skatīties. Man likās labi, ka humors, lai arī bija nepiedienīgs, nebija pārlieku banāls, kā citās latviešu filmās. Šis kaut kas jauns, ko nebiju redzējusi Latvijas kino. Nebija kārtējā vēsturiskā filma. Man patika, interesanti paskatīties.
Dāvja Sīmaņa "Tēvs Nakts”
Anna Sičova: Likās filma kaut kur jau redzēta, zinu daudzas citu valstu filmas, kas taisa filmas par šo traģēdiju. Par ebrejiem. Latviešiem arī vajadzēja izveidot savu filmu par savu varoni, man ir prieks, ka tas netika taisīts ar lielu patosu, bet likās pārāk neitrāli. Es no šīs filmas vēlējos redzēt vairāk ģimenisko pārdzīvojumu, vēlējos redzēt, kā Žaņa Lipkes bērni to pārdzīvo, kā tas viņiem šķiet. Vēlējos arī redzēt, kā tas ir pašiem upuriem, varbūt koncentrējoties vairāk uz galveno varoni. Bet vairāk viņa piesaisti un attiecības ar cilvēkiem, ko viņš glāba. Viņi tika parādīti maz un arī netika pietuvināti skatītājiem, tāpēc man bija tāda vēsa sajūta.
Nedaudz atgādināja "Melānijas hroniku”, tā ļoti vēsi, bet "Melānijas hronika” man patika daudz labāk. Es spēju vairāk just līdzi. Domāju, kas bija tas, kāpēc filma man ne īsti patika?
Es neteiktu, ka bija slikta, man bija pārāk neitrālas emocijas, es gribēju kaut ko vairāk.
Kinoapvienība "Cinemotus” darbojas jau trešo gadu. To veido skolas vecuma jaunieši, kuri skatās kino, lai pēc tam par to kopīgi diskutētu un analizētu. Notiek arī filmu veidošanas praktiskās nodarbības topošo kino profesionāļu vadībā, kā arī - pašu filmu uzņemšana.
"Lielā Kristapa” balvas pasniegšana notiks 12. novembrī kinoteātrī „Splendid Palace”. To būs iespējams apmeklēt arī klātienē, iegādājoties biļeti, kā arī skatīties tiešraidē LSM.lv un Latvijas Televīzijā.
