Kultūras ziņas

Ieskaņo Andra Gaujas spēlfilmu

Kultūras ziņas

Jauna ekspozīcija "Dauderu" namā

Piesaki savu kultūrvietu "Kilogramam kultūras"!

Iepazīsti Latvijas kultūrvietas: Iedvesmas soliņš Čiekurkalnā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Čiekurkalnā aktīvi darbojas Čiekurkalna attīstības biedrība. Tās vīzijā apkaime ir cilvēkiem draudzīga, ar sakoptu infrastruktūru un rūpīgi glabātu kultūrvēsturisko mantojumu.

Rīgas teritorija ir sadalīta 58 apkaimēs, bet no tām aktīvi savas vides uzlabošanā darbojas mazāk nekā puse. Čiekurkalna iedzīvotāji ir vieni no tiem, kuri izveidojuši savu biedrību, panākuši, ka pašvaldība apkaimē izveido pirmo bērnu atpūtas laukumiņu, vairākās vietās  uzstādījuši apkaimes kartes informācijas stendus. Tajos iezīmēts arī Iedvesmas soliņš Čiekurkalna 4. šķērslīnijā.

Piesaki savu kultūrvietu!

Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv aicina pieteikt kultūrvietas sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras", aizpildot pieteikuma ankektu un pievienojot foto vai video no savas iecienītākās kultūrvietas. Piesaki savu kultūrvietu šeit.

“Čiekurkalnā ir uztaisīta īpaša kultūrvieta, godinot ievērojamos čiekurkalniešus,” stāsta Čiekurkalna attīstības biedrības valdes loceklis Kaspars Spunde.

Viņš arī teica, ka palaikam biedrība mēdzot izdomāt, kādu piemiņas zīmi vai vides objektu uzstādīt, lai atgādinātu čiekurkalniešiem, cik skaistā un vēsturiski bagātīgā apkaimē viņi dzīvo.

“Šeit pirms pāris gadiem tapa Iedvesmas soliņš, kā mēs viņu nosaucām, diviem ievērojamiem čiekurkalniešiem – brāļiem Irbītēm,”

uzsver Spunde.

Soliņš uzstādīts tieši iepretim vietai, kur agrāk atradās Irbīšu dzimtas mājas – divstāvu koka nams.

“Kārlis un Ādolfs Irbītes, brāļi, kas ir ierakstījuši savus vārdus Latvijas un arī pasaules vēsturē. Viens darbojās kā izcils  aviokonstruktors un otrs – kā industriālais dizaineris. Abu vārdi sākotnēji saistīti ar tādu ievērojamu tehnoloģiju milzi Latvijas laikā kā ''VEF'' (Valsts elektrotehniskā fabrika), kur Ādolfs ir strādājis arī pēckara laikā, ļoti daudz un dažādus radioaparātu dizainus, piemēram, tā pati “Spīdola”, un visi citi līdz 70. gadam ir viņa radošās domas lidojuma radīti,” stāsta biedrības vadītājs.

Savukārt Kārlim mūžs nav bijis tik labvēlīgs, viņam pēc kara nācies emigrēt. Apzinoties, ka viņa zināšanas ir ļoti vērtīgas gan Padomju Krievijai, gan citām valstīm, viņš izlēma emigrēt uz neitrālu valsti – uz Kanādu, kur nostrādāja visu savu radošo mūžu “Canadian Air”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti