Ziemeļvalstu dziesmu svētku diriģents: Latvieši prot uzņemt viesus

Rīga jau atkal kļuvusi par koru galvaspilsētu - ir sākušies astotie Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki. Daudziem tie varbūt ir mazāk pazīstami par Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem vai skolu jaunatnes dziesmu svētkiem, kas sāksies jau pēc divām nedēļām, jo, atšķirībā no tiem, Ziemeļvalstu dziesmu svētki Latvijā nav notikuši 20 gadus. Saskaņā ar tradīciju tie ceļojuši pa visām dalībvalstīm, līdz šogad atgriezušies svētku idejas dzimtenē.

Ar atmiņām par leģendārā maestro Imanta Kokara prasīgumu un spilgtajām darba metodēm 25.jūnijā izpārdotā koncertā Latvijas Universitātē tika sumināts Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku izlolotājs - Imants Kokars, kura šķietami pārdrošā ideja pulcēt "a cappella" kopdziedāšanai visa Baltijas jūras reģiona koristus pēc 20 gadiem atgriezusies Latvijā.

Vēlāk, pūtēju orķestrim spēlējot somu, dāņu, igauņu un citu valstu mūziku un dalībvalstu labākajiem koriem izpildot pa vienai krāšņai savas valsts tautasdziesmai, Ziemeļvalstu dziesmu svētki tika atklāti pavisam oficiāli. Par spīti vēlajai vakarstundai, Vērmanes dārza estrāde bija ļaužu pilna un viesus uzņēma ar lielu atsaucību.

Kamēr Baltijas valstīs dziesmu svētku kustība un tūkstošbalsu kori ir paši par sevi saprotami, daudzi citu valstu dziedātāji un arī diriģenti Ziemeļvalstu dziesmu svētkos to piedzīvos pirmoreiz. Viņu vidū arī Norvēģijas "Collegium Vocale" vadītājs Ketils Belsoss.

"Mēs no šī festivāla gaidām daudz mūzikas, iespēju iepazīt daudz lielisku dziedātāju no citām valstīm un iepazīt arī Latviju. Esam jau paspējuši apskatīt skaisto Rīgu, sestdien kopā ar vēl vairākiem koriem brauksim uz Ogri, dziedāsim Meinarda baznīcā. Mežaparkā man būs jādiriģē norvēģu dziesma, kas ir diezgan sarežģīta un ritmiska. Esmu mazliet uztraucies. Tas būs lielākais koris, kādu jebkad esmu diriģējis. Bet ļoti gaidu šo iespēju, un gan jau viss būs kārtībā," teic Ketils Belsoss.

Ziemeļvalstu dziesmu svētkos raibs ir ne vien koru sastāvs, bet arī repertuārs - koristiem jādzied dāņu, zviedru, islandiešu un citu tautu mēlē. "Nav viegli," smejoties atzīst Tartu Universitātes kamerkora dziedātājs Kens Irds. "Atceros, kā sākām ar dāņu valodu, un visi teica - tas nav iespējams! Bet, kad sākām dziedāt, izrādījās daudz vieglāk. Starp citu, arī ar latviešu valodu mums negāja nemaz tik grūti," atklāj viņš.

Divi no visiem dalībkoriem piedalījušies visos astoņos Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos. Viens koris ir no Zviedrijas, bet otrs ir maestro Jāņa Zirņa vadītais koris "Ogre". Jānis Zirnis teic, ka jau pirmsākumos ticējis Imanta Kokara svētku idejas ilgtspējai.

"Domāju, ka nekas sevišķi daudz nav mainījies. Viss ir atkarīgs no katras valsts, kas uzņem un rīko šo pasākumu. Protams, centrs vienmēr ir bijusi Latvija, mēs esam iniciatori. Varu tikai pateikt - kur es esmu bijis, nekur nav tik forši kā Latvijā. Mēs savā pieticībā protam uzņemt viesus," norāda Jānis Zirnis.

Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki 26.jūnijā turpināsies ar meistarklasēm un svētku gājienu, kas trijos dienā vedīs no Pils laukuma līdz Brīvības piemineklim, pie kura daudzvalodīgais kopkoris vienosies Mārtiņa Brauna dziesmā "Saule, pērkons, Daugava".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt