Ziemeļvalstu dziesmu svētki: Igaunijā savi dziesmu svētki pat pankiem

Aizvadot Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus, kas no 25. līdz 28.jūnijam norisinās Rīgā un Latvijas novados un pulcēs dziedātgribētājus no astoņām valstīm, Latvijas Radio velta stāstus katrai no dalībvalstīm.

Svētdien, 28.jūnijā, Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma dienā, vēl atlicis stāsts arī par pēdējo dalībvalsti - Igauniju.

Arī Igaunijai Dziesmu svētki ir viena no būtiskajām kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām, kā arī nozīmīgs identitātes apliecinājums. Psihologi šo fenomenu skaidro ar to, ka Igaunijai, gluži tāpat kā Latvijai un Lietuvai, pēc ilgiem vācu un krievu pakļautībā pavadītiem gadiem vairāk nekā citām tautām nepieciešama vienotības un varenības sajūta. Atšķirībā no Vācijas, kur šī tradīcija gan dzima, tomēr neattīstījās, Igaunija ir pietiekami maza valsts, lai nerastos grūtības ar kolektīvu kopīgu organizēšanos.

Dziesmu svētku tradīciju aizsākums Igaunijā meklējams vēl senāk nekā Latvijā - pirmie dziedāšanas svētki notika 1869.gadā Tartu, tajos piedalījās 845 dziedātāji. Mūsdienās Igaunijas Dziesmu un Deju svētki (Eesti Laulu - ja tantsupidu) notiek reizi piecos gados un vairāku dienu garumā kopīgā dziesmā un dejā apvieno pāri par 40 000 dalībnieku. Scenārijs ir līdzīgs kā Latvijā: vienā nedēļas nogalē notiek gan lielais deju koncerts "Kalev" stadionā, gan dziesmu koncerts Tallinas Dziesmu svētku estrādē, tāpat arī dalībnieku parādes gājiens no Tallinas centra līdz estrādei. Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, koncerta vietu skaits nav ierobežots un skatītāji var stāvēt vai sēdēt, kur grib.

Arī vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas Dziesmu svētki joprojām ir tikpat populāri kā agrāk. Igauņi no visas pasaules ierodas mājās uz šīm svinībām kā uz kopīgu ģimenes tikšanos. Vēlme piedalīties Dziesmu un deju svētkos motivē igauņus gan savā zemē, gan ārvalstīs pievienoties koriem un deju grupām, kā arī palīdz saglabāt igauņu tradīcijas un valodu dzīvu arī globalizētajā pasaulē. Repertuārs ir sarežģīts, kori to apgūst veselus divus gadus, lai pirms svētkiem veiksmīgi izturētu atlases noklausīšanos. Pērnā gada jūlijā svētki sasaucās ar tēmu "Laika skarts. Laiks pieskarties". Savā dziļākajā būtībā vēsie un rezervētie igauņi nekautrējas un pauž emocijas gan savstarpēji, gan viesiem.

Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 90% igauņu ir sava personīgā pieredze Dziesmu un deju svētkos kā izpildītājiem, klausītājiem un skatītājiem.

Līdzīgi kā Latvijā, starplaikos starp lielajiem svētkiem Igaunijā regulāri notiek arī skolu jaunatnes svētki, Igaunijas pilsētas Viru Dziesmu svētki viņu dialektā, Igaunijas - Somijas kopīgie svētki, arī Garīgās mūzikas un pat panku dziesmu svētki Rakveres pilsdrupās.

Šovasar uz Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkiem ieradušies 13 igauņu kolektīvi ar Tartu Universitātes kamerkori kā prezentācijas vienību. Viņiem uz koprepertuāru pievienosies arī Igaunijas latviešu koris "Ziemeļu balsis".

Ierakstā skan dziesma, kas glabā atmiņas par Ziemeļu un Baltijas valstu svētkiem 2008.gadā Tartu - Ilo Vintera "Dziesma par Ziemeļu zemi" (Űlo Vinter "Laul Põhjamaast").

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt