Kultūrdeva

"Kultūrdeva"

Kultūrdeva

Jo saknes neiznīkst – amatierkoru kustība turpinās

"Kultūrdevas ābecē" Dziesmu svētki

Vai ir kāds latvietis, kurš negrib piedalīties dziesmu un deju svētkos?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Grūti atrast tādu latvieti, kurš nekad dzīvē nebūtu dziedājis korī. Kora dziedāšana ir neatņemama latviešu identitātes sastāvdaļa jau kopš 19. gadsimta atmodas. Viss sākās 19. gadsimta pirmajā pusē, kad, sekojot Austrijas, Šveices un citu Eiropas valstu paraugam, Baltijas provinču pilsētās tika dibināti vācbaltiešu dziedāšanas pulciņi un rīkoti dziedāšanas svētki. Latviešiem nebija miera un – arī gribējās.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Pateicoties mācītājam un rakstniekam Jurim Neikenam, 1864. gadā Dikļos tika sarīkoti pirmie latviešu dziesmu svētki, piedaloties 6 koriem un 120 dziedātājiem. Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki notika gandrīz 10 gadus vēlāk – 1873. gadā Rīgā –, kad tos organizēja Rīgas Latviešu biedrība. Toreiz svētkos piedalījās jau 45 kori un 1003 dziedātāji. 1926. gadā norisinājās jau Sestie Vispārējie latviešu dziesmu svētki – pirmoreiz neatkarīgā Latvijā!

Dziesmu svētki turpināja norisināties arī padomju okupācijas gados, nebaidoties dziedāt padomju varas iestāžu aizliegtās dziesmas. 1980. gadā diriģenta Haralda Medņa vadībā neatļauto Jāzepa Vītola “Gaismas pili” nodziedāja pat veselas trīs reizes. Īpašāko brīdi diriģents piedzīvoja 1985. gadā, kad koristi nebija mierā ar diriģenta neiekļaušanu svētku norisē, tādēļ pēc oficiālās ceremonijas beigām sāka skandēt: “Medni, Medni, Gaismas pili!”, izsaucot uz skatuves publikā sēdošo diriģentu nodiriģēt aizliegto dziesmu.

Diriģents vēlāk atzina, ka šajā brīdī neesot piederējis sev.

1948. gadā svētkos iekļautas arī tautas dejas, to nozīmei svētku norisē ar katru reizi palielinoties. Sākot ar 1960. gadu, reizi piecos gados notiek arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Dziesmu svētki saukti gan par Vispārīgajiem dziedāšanas svētkiem, gan padomju okupācijas laikā – par Padomju Latvijas dziesmu svētkiem, bet kopš 1990. gada tos sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.

Dziesmu un deju svētki nav tikai festivāls, bet vesels process, kas palīdz uzturēt dzīvu tautas tradīciju un stiprināt nacionālo pašapziņu, motivējot visas Latvijas korus, deju kolektīvus, pūtēju orķestrus, fokloras kopas un citiem kolektīvus aktīvi darboties.

Nekas nav saldāks un pacilājošāks īsta latvieša dzīvē par dalību dziesmu un deju svētkos.

Svētki noris reizi piecos gados, un tradicionālās svētku norises sastāvdaļas jau kopš pašiem pirmajiem Dziesmu svētkiem ir svētku gājiens svētku rītā, kopkora koncerti un koru sacensības jeb dziesmu karš. Vidēji Dziesmu un deju svētkos piedalās 30 000 dalībnieku, bet pēdējos dziesmu svētkos piedalījās rekordliels dalībnieku daudzums – vairāk nekā 43 000 –, kuri pārstāvēja 1800 dažādus kolektīvus no kopumā 22 valstīm.

Dziesmu svētkiem ir savs oficiālais karogs, kurā attēlota birzs un zem liela ozola – altāris, kurā deg upuru liesma. Pie altāra stāv vecais vaidelotis, kurš labajā rokā tur kuplu ozola zaru. Karoga augšpusē uzšūts uzraksts “Līgo”. Karoga autors nav zināms – iespējams, ka tas bijis Kārlis Hūns, baumas klīst arī par Baumaņu Kārļa līdzdalību karoga pirmmeta izstrādē.

Dziesmu svētki sākotnējā periodā ir notikuši arī Esplanādē un Uzvaras laukumā, bet kopš 1955. gada nemainīga svētku norises vieta ir Mežaparka estrāde. Par godu Dziesmu svētkiem, kas norisinājās Latvijas simtgadē, 2018. gadā, tika sākti estrādes rekonstrukcijas darbi. Arhitektu Austra Mailīša un Jura Pogas ieceres nosaukums ir “Sidraba birzs dziesmu kalnā” – tribīne veidota kā kalns, kurā uzkāpt, lai dziesma tālu skan, bet jumts virs estrādes simbolizē mežu jeb sidraba birzi. Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu! Japāņu akustiķi apgalvojuši, ka mežs ir labākā telpa kora mūzikai, tāpēc jumta konstrukcija no 510 vairogiem akustiski darbojas kā mežs.

Jaunajā estrādē paredzēta vieta 12 874 koristiem, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekš. Lai izvairītos no jau tradicionālās Dziesmu svētku ģībšanas, estrādē izbūvēta arī adiabātiskā sistēma, kas karstā laikā ļaus atvēsināt dziedātājus, dzesējot sakarsušo gaisu ar ūdens miglas palīdzību.

Mežparka estrāde svētku laikā tiek sadalīta 11 dažāda izmēra sektoros, kombinējot koristus ne tikai pēc balsu grupām, bet arī koru veidiem. Vidū, tuvāk diriģentam, atrodas tie kori, kuri iepriekš koru skatēs ieguvuši visvairāk punktu. Lai dziedātāji uziešanas un noiešanas procesā neapmaldītos, viņiem orientēties palīdz 50 koordinatoru. Deju laukums Daugavas stadionā sadalīts veselos 162 astoņus reiz astoņus metrus lielos laukumos, kurā katrā dejo astoņi pāri. Pateicoties šiem kvadrātiem, dalībniekiem ir viegli atrast savas vietas, lai kopīgi veidotu lielos zīmējumus.

Latvijas dziesmu svētku tradīcija līdz ar Igaunijas un Lietuvas dziesmu svētku tradīciju kopš 2003. gada iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojumā. Latviešu dziesmu svētkus šo gadu laikā ir cītīgi rīkojuši arī trimdas latvieši ārpus Latvijas robežām – vairāk nekā 20 vietās Eiropā, 14 vietās Ziemeļamerikā un 8 vietās Austrālijā. 2005. gadā tika pieņemts Dziesmu un deju svētku likums, kura mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju. Nākamie Vispārējie Dziesmu un Deju svētki norisināsies 2023. gadā, sagaidot svētku 150. gadu jubileju. Godinot mūsu kordziedāšanas tradīcijas, 2014. gadā Pasaules koru olimpiādes laikā (kas, starp citu, norisinājās Latvijā!) Latvijai tika piešķirta pirmā Pasaules koru Miera balva.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti