"Šis jautājums ir jāizlemj demokrātiski, jo Dziesmu svētki jau nav neviena privātīpašums," saka Vanags. Vērā esot jāņem dažādi viedokļi, tāpēc ir uzdots apzināt koru vadītāju viedokļus.
Dziesmu svētku dalībniekiem ir ļoti liela noslogotība, un pašiem tad īsti neesot svētku, skaidro Vanags. Koru grafiks ir ļoti piesātināts, jo kori piedalās arī koncertos Rīgas Domā un sakrālās mūzikas koncertā.
Vanags stāsta, ka viņam esot vēl viens variants, kā šo jautājumu risināt - beigās atstāt pašus labākos korus. Galvenais esot sadalīt slodzi un atvieglot dalībnieku grafiku.
"Svarīgākais ir, ka Dziesmu svētki vieno, nevis šķeļ," atgādina Vanags, un kompromiss ir jāatrod, ņemot vērā visu viedokļus.
Jau ziņots, ka tika pieņemts lēmums koru karus nākamajos Dziesmu svētkos rīkot aptuveni mēnesi pirms svētkiem, nevis to laikā, kā tas vienmēr bijis līdz šim. Rīkotāji uzsvēruši, ka lēmums pieņemts kopīgi ar vadošajiem nozares pārstāvjiem.
Pret lēmumu iznest koru karus ārpus svētkiem iepriekš asi iebilda diriģents Ints Teterovskis, norādot: „Koriem vispār jau vairs nekas nav palicis. Var paskatīties jebkuru nozari Dziesmu svētku laikā – koklētājiem ir koncerts, pūtējiem ir koncerts, dejotājiem – koncerts, kori ir vienīgā nozare, kurai vispār nav unikālais savs nekas. Labi, ir vokāli instrumentālais koncerts, bet tur visi nepiedalās. Labi, ir noslēguma koncerts, bet tur puse dziesmu ir ar dejām. Un tagad vēl koru karus atņem Dziesmu svētkiem. Nu tad mainām nosaukumu! Tad saucam tos – Nacionālā kultūras centra parāde. Jo Dziesmu svētki tie jau vairs nesanāks."
