Dziesmu svētku organizētāji vēršas tiesā pret biļešu izplatītāju

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ceturtdien iesniedzis prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par SIA "Biļešu paradīze" interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu, tirgojot XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļetes, aģentūru LETA informēja LNKC Sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane.

Nacionālā kultūras centra direktore Signe PujāteMāra Rozenberga

    LNKC ieskatā, uzņēmums papildmaksu no svētku apmeklētājiem par biļešu iegādi ir iekasējusi, neievērojot savstarpējā līguma noteikumus. LNKC vairākkārt aicināja "Biļešu paradīzi" sniegt informāciju par visiem pasākumu biļešu tirdzniecības ieņēmumiem, tai skaitā, norādot no biļešu pircējiem internetā saņemto interneta veikala izmantošanas maksu, un iesniegt faktiskiem ieņēmumiem atbilstošu noslēguma atskaiti, kurā norādīti visi biļešu tirdzniecības ieņēmumi.

    Tāpat LNKC pieprasījis arī atmaksāt naudu, kas iegūta, saņemot no pircējiem samaksu par interneta veikala lietošanu.

    Pēc LNKC aplēsēm "Biļešu paradīze" prettiesiski iekasējusi papildmaksu no svētku apmeklētājiem 76 512 eiro apmērā.

    "Tiesas ceļā piedzītie, prettiesiski iekasētie līdzekļi pēc atbilstošu pieteikumu saņemšanas tiks atgriezti svētku apmeklētājiem, kas biļetes iegādājās "Biļešu paradīzes" interneta veikalā. Summu, par kuras atgriešanu pieteikumi netiks saņemti, LNKC plāno ieguldīt nākamo Dziesmu un deju svētku organizēšanā," teikts LNKC paziņojumā masu medijiem.

    KONTEKSTS:

    LNKC no "Biļešu paradīzes" līdz 31.augustam pieprasīja par interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu saņemtos 76 512 eiro, kas gūti no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļešu tirdzniecības.

    Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva skaidroja, ka, ja LNKC aicinājums minētajā termiņā netiks izpildīts, svētku rīkotāji vērsīsies tiesā par šīs summas piedziņu.

    LNKC direktore Signe Pujāte skaidroja, ka svētku rīkotāji iebilst pret šādu uzņēmuma rīcību, no biļešu pircējiem internetā pieprasot papildus samaksu 7,37% apmērā. Uzņēmums ir atteicies izpildīt LNKC lūgumu atmaksāt šo naudu interneta biļešu pircējiem. Tāpat uzņēmums atteicies sniegt informāciju par šādā veidā papildus gūto ieņēmumu apmēru.

    Tāpat ziņots, ka LNKC sastādījis aktu par konstatēto "Biļešu paradīzes" pakalpojuma sniegšanas pārkāpumu, piemērojot papildu komisijas maksu (apkalpošanas maksu) pirkumiem internetā par interneta veikala izmantošanu.

    "Biļešu paradīzes" līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko aģentūrai LETA iepriekš atteicās komentēt iespējamos krāpšanas gadījumus, kas varētu būt notikuši Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības laikā, sakot: "Katrs [līgumu] tulko to pa savam, es to tulkoju šādi. Man grūti komentēt, vai tas uzskatāms kā pārkāpums. Lai juristi strīdas, vai tas ir viens un tas pats vai nav."

    Aizvadīto Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības pirmajā dienā tika saņemts vairāk nekā miljons pieprasījumu pēc apmēram 95 000 biļešu, aģentūru LETA informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Vasiļjeva. Vairākās vietās Rīgā un citviet Latvijā bija izveidojušās garas rindas pēc šīm biļetēm. Pircēji tika apkalpoti lēni, un arī uz biļetes iegādi internetā nācās gaidīt vairākas stundas, turklāt daudzos gadījumos arī pēc ilgās gaidīšanas kāroto biļeti iegādāties neizdevās.

    Līdz pirmās tirdzniecības dienas vakaram tika pilnībā izpārdotas biļetes uz 17 no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem.

    XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Latvijas valsts simtgades svinību zīmē norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam.

      3 komentāri
      Mareks Kalnins
      Formāli komersantam taisnība, jautājums, kā tulkos tiesa - pēc burta vai gara. Kā saprotu strīds ir par konkrētu vārdu "komisijas". Līgumā teikts, ka nevar būt komisijas maksa un tas formāli ievērots, papildus maksa nosaukta savādāk (interneta veikala lietošanas maksa). Faktiski tā varētu būt nosaukta jebkā, izņemot vienu vienīgu variantu: "komisijas". Tagad nu dziesminieki varēs mēģināt tiesā pierādīt, ka "komisijas" bija domāta jebkāda cita papildus samaksa. Būtībā tiešām 90-to gadu stila uzmetiens. - Kurā gadā esi dzimis? - Sešdesmitajā - Saderam uz 1000 USD, ka neesi?! - Deram, kas es nezinu savu dzimšanas gadu?! Še pase, skaties. - Nu re, te skaidri rakstīts, ka esi dzimis nevis sešdesmitajā, bet tūkstoš deviņi simti sešdesmitajā. Naudu šurp!
      Artūrs Savickis
      "Katrs [līgumu] tulko to pa savam" - 'profesionāla' biznesmeņa atbilde, vai zini... :D Es tiešām nebeidzu brīnīties, kā šādi cilvēki spēj veiksmīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā. Pēdējos gados tepat iekš LSM esmu izlasījis tik daudz 'pērļu' no dažādu uzņēmumu un valsts iestāžu vadītājiem un runasvīriem, ka viss pašmāju bizness sāk izskatīties pēc kaut kādas šarādes, kurā vairumā darbojas nepieskaitāmie.
      Davis Suneps
      Kādu laiciņu vēl eksistēs (lasīt, vilks galus kopā) - drīz gan tie, kas nebūs mainījušies, izzudīs. Šādi nevar ilgi eksistēt. Šajā gadījumā izskatās, ka biļešu tirdzniecībā drīz būs brīva vieta jaunam spēlētājam.
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Dziesmu un deju svētki
      Kultūra
      Jaunākie
      Interesanti