Kultūršoks

Kultūršoks: Kā nosegs Dziesmu svētku rēķinus?

Kultūršoks

Kultūršoks: Kanibalizēs reģionālo mediju saturu?

Kultūršoks: Kā nosegs Dziesmu svētku rēķinus?

Dziesmu un deju svētku budžeta robi jāaizpilda ar ieņēmumiem no svētkiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Lai nodrošinātu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norisi iecerētajā līmenī, līdz 6,8 miljoniem eiro palielināta svētku ieņēmumu prognoze. Zināms, ka lētākās biļetes uz svētku noslēguma koncertu un deju lielkoncertiem maksās 20 eiro. Biļešu tirdzniecība uz svētkiem varētu sākties aprīļa beigās.

ĪSUMĀ:

  • Dziesmu un deju svētku norisei iecerētajā līmenī bija nepieciešami papildu 5,5 miljoni eiro.
  • Saeima, apstiprinot valsts budžetu, svētkiem papildus piešķīrusi 3,2 miljonus eiro.
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam valdība nolēmusi samaksāt pēc pakalpojumu sniegšanas. 
  • Lai nodrošinātu iztrūkumu, svētku ieņēmumu prognoze palielināta līdz 6,8 miljoniem eiro.
  • Par svētku biļetēm plānots iekasēt 6,6 miljonus eiro, ieeja uz svētku lielākajiem koncertiem maksās no 20 līdz 100 eiro.
  • Rīgas maratona rīkotājs Aigars Nords uzskata, ka 100 dienas pirms svētkiem tikt skaidrībā ar tik liela mēroga pasākuma budžetu ir ekstrēmi.

Svētku dalībnieki ar lielu entuziasmu gatavojas svētkiem

Aptuveni 100 dienas atlikušas līdz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Darba dienas vakarā LTV raidījums "Kultūršoks" devās uz tautas deju ansambļa "Vektors" mēģinājumu. Dejotāja Elza Vēja stāsta, ka gatavošanās svētkiem ir bijusi intensīva: "Iepriekšējie man ir bijuši bērnu dziesmu svētki. Tas nav tik liels notikums, un, kad es biju maziņa, man tas nešķita tik svarīgi, likās – kārtējais koncerts. Šī noteikti ir daudz pacilājošāka sajūta, gatavojoties arī viss svarīgāks šķiet." "Vektoram" deju mēģinājumi notiek divreiz nedēļā, tuvojoties koncertiem vai skatēm – biežāk. RTU Tautas deju ansambļa mākslinieciskā vadītāja, arī svētku virsvadītāja Dagmāra Bārbale stāsta – lai gan repertuārs ir apgūts, tāpat vēl ir daudz jāstrādā: "Ir vēl ļoti, ļoti daudz darba, lai svētkos visos koncertos mēs varētu būt forši, skaisti, un galvenais, lai mēs paši justos tā, ka esam svētkiem gatavi. A grupām ir ļoti, ļoti plašs repertuārs, dejosim gan Daugavas stadionā, kur A grupai, ja nemaldos, ir 8 vai pat vairāk dejas. Dejosim arī Mežaparka lielkoncertā, un, cerams, ka būsim izturējuši konkursu un piedalīsimies lielkoncertā "Balts", kas notiks "Arēnā Rīga"." 

RTU Tautas deju ansambļa "Vektors" dalībnieki
RTU Tautas deju ansambļa "Vektors" dalībnieki

"Vektora" dejotāji jau ir piereģistrējušies svētkiem. Tiek lēsts, ka simtpiecdesmitgades svētkos piedalīsies ap 40 tūkstošiem dalībnieku, no kuriem liela daļa šīs vasaras lielākajam notikumam ir gatavojusies piecus gadus. "Emocionālajā ziņā tas vienkārši ir kaut kas tāds, ko mēs visi ļoti gaidām. Es jau esmu paņēmis atvaļinājumu," stāsta "Vektora" dejotājs Aksels Jaunzemis.

Svētku budžets skaidri iezīmēts tikai tagad

10. marta rītā, Saeimai beidzot apstiprinot šī gada budžetu, politisko solījumu kalni par to, ka simtpiecdesmitgades svētkiem gadiem naudas būs tik, cik vajadzīgs, ieguva skaidras aprises. Izrādās, ka "kalni" vairs nav tik augsti kā pērnā gada nogalē. Kovida krīzes, Ukrainas kara radītās inflācijas rezultātā svētku sarīkošanai iecerētajā līmenī bez garantētajiem 10 miljoniem vēl bija nepieciešami 5,5 miljoni eiro. Novembra beigās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) intervijā LTV Kultūras ziņām uzsvēra: "Mēs nedrīkstam ekonomēt uz satura rēķina. Šī ir Dziesmu svētku simtpiecdesmitgade, un saturiski Dziesmu svētkiem ir jābūt spožiem, tiem ir jābūt izciliem."

Daina Markova
Daina Markova

Budžetā izdevumu ailē apstiprinātais cipars ir krietni mazāks – 3,2 miljoni eiro. Taču XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova atzīst, ka rīkotāji vienalga ir ļoti pateicīgi, ka klāt nākuši vismaz 3,2 miljoni: "Izmaksas, bez šaubām, salīdzinot ar 2018. gadu, ir augušas, un ir augušas visiem zināmu iemeslu dēļ, un tas, ko mēs šobrīd plānojam, ir budžeta palielinājumus ieņēmumu sadaļā, un, no otras puses, katras tāmes, pozīcijas izskatīšana, kur mēs vēl varam kādā veidā ieekonomēt līdzekļus, lai mēs sasniegtu šo vidusceļu starp kvalitāti un izmaksu iespējām.

Visa komanda atbildīgi izturas pret nodokļu maksātāju naudu un mēģina samazināt izmaksas, kur vien tas ir iespējams, gan arī palielināt ieņēmumus."

Svētku rīkotājiem ir jāgādā par lielākiem ieņēmumiem

Dziesmu svētku ieņēmumu prognoze budžetā ir palielināta līdz 6,8 miljoniem eiro. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakalpojumi tiks apmaksāti pēc svētkiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone uzskata, ka, šo finansējuma modeli īstenojot, svētkiem jānotiek iecerētajā kvalitātē: "Mēs esam izdarījuši visu, ko valsts no savas puses ir solījusi, papildu līdzekļus ir piešķīrusi, tāpat arī Dziesmu svētku birojs ir ieplānojis papildu ieņēmumus no Dziesmu svētku biļešu tirdzniecības un citiem pakalpojumiem, līdz ar to Dziesmu svētku budžets ir sabalansēts."

Dace Vilsone
Dace Vilsone

Svētku izpilddirektore Daina Markova atzīst, ka situācija būtu daudz vienkāršāka, ja būtu mazāk jārēķinās ar ieņēmumu sadaļu: "Bet mēs arī labi saprotam, kā šis budžets tika pieņemts, un ir ļoti daudz arī citu vajadzību. Mēs pārmest nevienam negribētu nekādā veidā, mēs zinām, ka ir darīts maksimālais, lai svētki notiktu, lai tie būtu labi un kvalitatīvi.

Mums šie resursi ir trīs – valsts budžets, pašu ieņēmumi, ziedotāji un sponsori.  Un mums no tā visa ir jānosedz izdevumi. Mums nav citas izvēles." 

Lētākās biļetes uz lielajiem koncertiem – 20 eiro

Svētku ieņēmumu prognožu palielināšana atsauksies arī uz biļešu cenām. Ja decembrī tika ziņots, ka biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem maksās no 7 līdz 100 eiro, tad tagad, pēc Kultūras ministrijas valsts sekretāres Daces Vilsones teiktā, lētākās biļetes uz deju lielkoncertiem un Dziesmu svētku noslēguma koncertu maksās 20 eiro. Biļešu tirdzniecība uz svētkiem, kā tika solīts pagājušā gada nogalē, martā nav sākusies. Kavēšanās saistīta ar tirgus dalībnieku savstarpējām cīņām par tiesībām tirgot biļetes. Viens no tirgus dalībniekiem – SIA "Biļešu serviss" iepriekš bija vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā, apstrīdot konkursa noteikto piedāvājumu kvalitātes vērtēšanas kritērijus. Uzņēmuma valdes locekle Līga Rubine stāsta, ka tas darīts, lai nebūtu jānodarbojas ar minējumiem, iesniedzot savu piedāvājumu: "Tur bija vairāk tādi nosacījumi, kur pasūtītājs prasa rakstu darbus, aprakstīt biļešu tirdzniecības sistēmu, riskus, kas rodas, nenosaucot pašus riskus un vērtējot risku skaitu. Līdz ar to sanāk tā, ka pretendentam bezmaz vai būtu jāuzmin šie riski, un tad, ja mēs kaut kā neuzminam tos līdz galam, tad mēs nesaņemam punktus par šo daļu."

Biļešu tirdzniecība uz svētkiem varētu sākties aprīļa beigās

Svētku rīkotāji papildināja savas prasības biļešu tirgotājiem un konkursa uzvarētāju nosauca piektdien, 17. martā. Svētku biļetes tirgos SIA "Biļešu paradīze".

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis sola, ka biļešu tirdzniecību varētu uzsākt aprīļa beigās: "Pēdējo trīs gadu laikā "Biļešu paradīze" savā sistēmā ir ieguldījusi vairāk nekā miljonu eiro. Mums ir pilnīgi jauna, jaunākajās tehnoloģijās balstīta, ārkārtīgi augstas veiktspējas sistēma.

Dziesmu svētku biļešu tirdzniecība, pat ņemot vērā visu superaugsto pieprasījumu, kāds ir gaidāms, mums pilnīgi noteikti ir pa spēkam."

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone uzskata, ka nav nekāda pamata satraukumam: "Ja mēs paskatāmies citu svētku pieredzi vēsturē, gan skolēnu svētkus, gan arī iepriekšējos Dziesmu svētkus, biļešu tirdzniecības sākums parasti tradicionāli ir marts, aprīlis, maijs. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šobrīd process notiek atbilstoši plānotajam un tām iespējām, kādas ir mūsu rīcībā, ņemot vērā to, ka budžetu apstiprināja pagājušajā nedēļā." 

Problēmas gan sāksies, ja konkursa rezultāti tiks apstrīdēti. Tad visiem termiņiem klāt jāpierēķina vēl 30 dienas. SIA "Biļešu serviss" valdes locekle Līga Rubine tādu iespēju neizslēdz: "Ja vērtējumā būs kaut kas, kas izskatīsies neobjektīvi vai tamlīdzīgi, tad varbūt varam par to runāt. Mums principiāli svarīgi, lai šī procedūra būtu maksimāli caurspīdīga un godprātīga. Ja nekas, kas liecinātu par kādām negodprātībām, nebūs, tad mums absolūti nav nekādas intereses ievilkt šo procesu un kavēt biļešu tirdzniecības uzsākšanas laiku."

Rīga ar sagatavošanās darbiem pēdējā fāzē

Bez biļešu tirdzniecības organizētāji par citiem riskiem, kas varētu apēnot svētku norisi, nerunā. Darba vēl ir ļoti daudz, vēl visi līgumi nav noslēgti. Tāpat arī Rīgai, kas uzņems svētkus un no savas puses to norisē iegulda 1,09 miljonus eiro. Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča stāsta, ka pašlaik sākusies sagatavošanās darbu pēdējā fāze: "Viss jau ir izstrādāts, izplānots, un principā jau ir sācies ieviešanas process. Rīga sadarbojas dalībnieku izmitināšanā. Ir izvēlētas 56 skolas, skolu vadības slēdz līgumus ar pašvaldībām." Rīgas pašvaldības ziņā ir nodrošināt arī sabiedrisko kārtību, satiksmes organizāciju, sabiedrisko transportu, norises vietu uzkopšanu.

"Tik daudzi ierodas svētku nedēļā pilsētā, un Rīga grib mīļi uzņemt, būt gatava un silta kā īstena namamāte šajos svētkos,"

galvaspilsētas misiju svētkos raksturo Eva Juhņēviča.  

Eva Juhņēviča
Eva Juhņēviča

Privātie pasākumu rīkotāji nevar atļauties strādāt uz tāda riska robežas

Ilggadējais Rīgas maratona organizētājs Aigars Nords, no malas raugoties, apstākļus, kādos dažus mēnešus pirms piecgades lielākā pasākuma nolikti svētku rīkotāji, dēvē par ekstremāliem: "Ja es būtu tik liela notikuma kā Dziesmu svētki organizators, kur es zinu, ka budžets man ir tikko pieņemts, paralēli norisinās karš, mēs vēl pa īstam neesam atguvušies no kovida un valsts iestādēs ir tāds slogs ar visām iepirkumu procedūrām, kuras ir nepieciešamas atšķirībā no privātā sektora, tad es teiktu, ka tie ir ļoti izaicinoši apstākļi, kuros organizatoram ir jādarbojas. No tāda viedokļa raugoties, es noņemu cepuri Dziesmu svētku organizatoru priekšā, jo praktiski tev vajag būt ļoti izveicīgam, veiklam, attapīgam, lai praktiski tādos apstākļos efektīvi vadītu un ietu uz priekšu ar komandu." 

Aigars Nords, velkot paralēles ar lielu pasākumu organizēšanu privātajā sektorā, norāda, ka vīzija ir vairākus gadus iepriekš, darbs ar sponsoriem maksimāli ilgs, balstīts uz ilgtermiņa līgumiem, kamēr dalībnieku reģistrācija tiek uzsākta pat gadu iepriekš. Lai gan ir skaidrs, ka Dziesmu un deju svētku biļetes tāpat izpirks dažās dienās, viņaprāt, privātajā sektorā arī tik vēla biļešu tirdzniecība nebūtu iespējama: "Privātais nevarētu spēlēt spēli – "būs vai nebūs papildu budžets 100 dienas pirms pasākuma".

Es nedomāju, ka katrs privāto pasākumu organizators vai lielu notikumu radītājs pat gribētu būt pie Dziesmu svētku vadīšanas stūres tieši šī iemesla dēļ, ka tas ir ļoti izaicinošs darbs.

Bet, no otras puses, Dziesmu svētki ir tāds Svētais Grāls, ka ir skaidrs, ka agri vai vēlu budžetu piešķirs, un vilciens iet uz priekšu."

Dagmāra Bārbale
Dagmāra Bārbale

Svētkiem jābūt jaudīgiem

Par spīti naudas lietām un organizētāju pūliņiem taupīt uz ko var, pat jau tagad, saskaitot, kuri no Rīgas dalībniekiem svētku nedēļā brokastis var paēst mājās, pašdarbnieku kolektīvos svētku gaidu pacilājošā sajūta aug ar katru mēģinājumu. Pēc deju svētku virsvadītājas Dagmāras Bārbales stāstītā, svētku dalībnieki, lai labi izskatītos svētkos, negaida tikai pašvaldību atbalstu svētku tērpu atjaunošanā. Kolektīvi arī paši par saviem līdzekļiem pērk apavus un tautu tērpu aksesuārus. "Šobrīd tā sajūta ir tāda, ka svētki būs un ka viņi būs jaudīgi un forši. Mēs ļoti, ļoti gaidām tos," kopējo dejotāju noskaņojumu pauž Dagmāra Bārbale.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti