Kultūršoks

Kultūršoks: «Daugavpilī reliģija uzvar mākslu»

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Jubilejas Dziesmu un deju svētku vērienīgajām svinībām pietrūkst 5,5 miljoni eiro

Lai gan līdz Dziesmu un deju svētkiem atlikuši mazāk par septiņiem mēnešiem, svētku rīkotājiem pietrūkst 5,5 miljoni eiro savu ieceru nodrošināšanai. Nacionālais kultūras centrs ir izsludinājis vairāk nekā 60 svētku pasākumus, ticot kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) solījumam, ka nauda būs, lai gan paralēli tiek gatavots plāns B, ja visu vajadzīgo summu neizdosies iegūt. Starptautiski godalgotā pasākumu producente Inese Lukaševska, vērtējot notiekošo, atzīst, ka svētku rīkotājiem "patīk lēkt bez izpletņa".

ĪSUMĀ:

Gatavošanās svētkiem notiek ar pilnu jaudu

Kamēr dejotāji un koristi trenē soļus un mācās dziesmas, Rīgā, SIA "Musturi" darbnīcā, šujmašīnas klab, un tiek piegriezti brunči, jakas un ņieburi. Uzņēmuma valdes loceklis Aigars Bērziņš stāsta, ka maksimālā jauda, kad šuvēji strādā arī naktīs, vēl nav ieslēgta: "Ja salīdzina ar iepriekšējiem svētkiem, tad pēdējie divi, trīs mēneši bija diennakts darbs 24/7, un pēc svētku sagaidīšanas darbnīcu uz mēnesi aizvērām un visi devāmies atvaļinājumā."

Darba duna valda arī svētku rīkotāju galvenajā birojā. XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova prognozē, ka nākamnedēļ svētku mākslinieciskā padomē būs izvērtējusi visus iecerēto pasākumu projektus: "Paralēli, protams, tiek strādāts ar visiem partneriem, ar visām norišu vietām, ar visiem projektiem, ar projektu vadītājiem, ne tikai māksliniecisko risinājumu, bet arī praktisko menedžmenta risinājumu, ir aplēstas prognozes par dalībnieku skaitu gan Rīgā, gan ārpus Rīgas, tiek strādāts ar skolām, ar VUGD, ar drošības dienestiem."

Organizētāji izsludinājuši pasākumus, kuriem vēl nav finansiāla seguma

Svētku organizatori nākamvasar ir izsludinājuši vairāk nekā 60 svētku pasākumus. Dziesmu un deju svētku 150 gadus iecerēts nosvinēt godam, vienīgi rīkotāju maks inflācijas dēļ to visu šobrīd vairs nevar atļauties.

Svētkiem garantētais budžets ir 10 miljoni eiro, bet, lai visas ieplānotās ieceres īstenotu, vajadzīgi 15,5 miljoni eiro.

Pasākumu producente Inese Lukaševska uzskata, ka izsludināt pasākumus, kuriem nav finansējuma, ir ļoti riskanti: "Laikam rīkotajiem patīk lēkt bez izpletņa. Nu tā, man drīzāk ir pretjautājums: ko viņi darīs, ja viņiem, pieņemsim, pateiks, ka to budžetu nepiešķirs? Tad – vai viņi tagad pateiks, ka 30 pasākumi tiks rīkoti mazāk? Un kuriem tad viņi tagad izziņos un pateiks – nē, jūsējais ir ārpus tās rindas. Un kāds būs tas atlases cenzs, kritēriji, kas paliks aiz tās rindas?"

Svētku rīkotāji tic kultūras ministra Naura Puntuļa pirms vēlēšanām dotajam solījumam, ka svētkiem naudas būs tik, cik nepieciešams. To pašu ministrs LTV Kultūras ziņām atkārtoja arī pagājušajā nedēļā:

"Mēs nedrīkstam ekonomēt uz satura rēķina. Šī ir Dziesmu svētku simtpiecdesmitgade, un saturiski Dziesmu svētkiem ir jābūt spožiem, tiem ir jābūt izciliem."

Tomēr lēmumu nav, un naudas atrašana būs jaunās valdības ziņā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedram, kordiriģentam Česlavam Batņam (''Apvienotais saraksts'') grūti iztēloties, ka jaunā sasaukuma deputāti varētu nobalsot pret papildu līdzekļu piešķiršanu svētku rīkotājiem, viņš spriež – nauda tiks atrasta: "Viennozīmīgi šie svētki ir jāsvin, lai cik tie izmaksātu, papildu finansējums ir jāatrod.

Ja jums ir dzimšanas diena, bet, ja jums tās finanses neatļauj svinēt, jūs vienalga svinēsiet. Nopirksiet kaut ko lētāku, bet jūs nosvinēsiet, jo tie ir svētki, un svētki ir jāsvin.

Mums nav visu laiku jāatceras tikai izvešanas, skumjās sēru gadadienas, jo tās kalendārā ir vairāk nekā svētku dienas, bet mums jāatceras, ka mums ir arī svētki, kuri jāsvin, un es ceru, ka tas būs tāds arī emocionālais pacēlums."

Lai iekļautos budžetā, jāatsakās no kāda lielkoncerta

Svētku vēriens 150 gadu laikā ir audzis neaptverami. Pirmajos svētkos, visticamāk, starp dalībniekiem vienādi tērptus neatrastu. Tad katra dalībniece bija saposies pēc savas rocības, tērpu darinot pati. Tagad tautas tērpus darina labākie Latvijas meistari, un daļēji tas notiek par Eiropas naudu. SIA "Musturi" valdes loceklis Aigars Bērziņš stāsta, ka prasības nemitīgi palielinās: "Gan kolektīviem patīk jau izsmalcinātākas lietas, gan arī mums ir daudz individuālo pasūtītāju, un arī šajos pasūtījumos mēs redzam, ka cilvēki vairāk izvēlas skaistākus, krāšņākus, vairāk ar roku darbu izstrādātus tērpus, tā ka mākslinieciski noteikti vēlmes iet uz augšu."

Tieši tāpat kā ar tērpiem un labākiem instrumentiem, kuros no Eiropas Savienības fondiem starpsvētku laikā ieguldīti 1,6 miljoni eiro, mākslinieciskās vēlmes iet uz augšu it visā.

Cerot, ka naudas tam pietiks, svētku izpilddirektore Daina Markova atklāj, ka rīkotāji tomēr strādā arī pie plāna B, taču iekļauties pieejamajā budžetā ir neiespējami: "Māksliniecisko izmaksu samazināšana nedos tādu ietaupījumu, kāds mums ir nepieciešams.

Tādu lielu ietaupījumu, ja mēs runājam par vairākiem miljoniem eiro, var dot tikai lielo pasākumu atcelšana.

Lielā deju nozares pasākumu atcelšana. Viena koru nozares pasākuma atcelšana, varbūt atklāšanas pasākuma atcelšana, tātad lielu pasākumu atcelšana, kas ir saistīta ar visa cita veida loģistiku, ēdināšanu, izmitināšanu, visām šīm papildu izmaksām, kas ir saistītas ar cilvēku uzturēšanos Rīgā."

Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis uzskata, ka ietaupīt var, arī nemainot saturu, bet samazinot iecerēto svētku krāšņumu: "Ja tur pietrūkst līdzekļu kādam vizuālam efektam vai kam tādam, mēs varam koncertu vienkārši sākt nedaudz ātrāk, jo koristi ir gatavi dziedāt, un dejotāji ir gatavi dejot. Un, protams, ka viss tas augstais līmenis, kas ir mūsu radošajā jomā, ir uzcēlis tik augstu latiņu, ka katrs nākamais svētku organizators grib kaut ko vēl spilgtāku, vēl labāku, lai it kā pārspētu iepriekšējo, bet, man liekas, ka

jāatceras ir Dziesmu svētku būtība – tā ir vienkārši mūsu tautas kopā sanākšana un kopā muzicēšana vai kopā dejošana. Un tam ir jābūt pirmajā vietā, un, ja dalībnieks būs apmierināts, ja viņš labi jutīsies svētkos, tad svētki vienmēr izdosies."

Daina Markova norāda, ka projekta vadītājiem un radošajām komandām iespēju robežās lūgts pārskatīt tās lietas, no kurām viņi var atteikties: "Tās būtu mākslinieciskā ziņā kaut kādas lietas, jā, pieņemsim, uzbūves, gaismas vai kaut kas tāds. Bet mēs visi saprotam, kāds būtu arī tas rezultāts."

Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā" (2018)

"Karstais kartupelis" ir Latvijas Televīzijas papildu budžeta pieprasījums

Svētku rīkotāji joprojām nespēj pieņemt izmaksu pieaugumu televīzijas tiešraižu nodrošināšanai. Kopējais budžeta palielinājums Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai un sabiedriskajiem medijiem sasniedz 1,5 miljonus eiro. Vairāk nekā pusmiljons eiro vajadzīgs Latvijas Televīzijai.

Diriģents Ints Teterovskis uzskata, ka LTV grib nopelnīt uz svētku rēķina: "Ja tas ir biznesa plāns sabiedriskajam medijam, tanī mirklī, protams, ka būs problēmas. Ja tas ir sabiedriskā medija funkciju pildīšana, pēc manām domām, ja tev tā funkcija ir nacionāla vērtība, Dziesmu svētki reizi piecos gados – vienkārši dari savu darbu, nu es tā vienkārši, jo man, piemēram, tu vari pateikt, ka man nebūs neviens honorārs par to, ka es esmu virsdiriģents, man vispār nav nekādu problēmu ar to."

LTV galvenā redaktore Sigita Roķe uzsver, ka svētku izmaksas televīzijai nav tikai žurnālistu darbs: "Tās ir arī milzīgas tehniskas izmaiņas, jo nodrošināt tiešraidi – tas ir, pirmkārt, tehnoloģiski ārkārtīgi sarežģīti, otrkārt, tam ir vajadzīgas īpašas studijas, to nevar nekādā citādā veidā nofilmēt, pēc tam tas viss ir jāapstrādā, jānodrošina atbilstošā kvalitātē, ēterā un arhīvā, tā kā tās pilnīgi objektīvi ir izmaksas, kuras nav iespējams samazināt, vēl jo vairāk, ka šobrīd jau mēs pat rēķinām pēc šābrīža izmaksām un mēs pat vēl nezinām, kas notiks nākamajā vasarā."

Svētku izpilddirektore Daina Markova ir pārliecināta, ka jāizskata visas iespējas, kā papildu nepieciešamo summu samazināt:

"Viena no iespējām būtu sabiedriskajiem medijiem kaut ko veikt arī par savu piešķirto valsts finansējumu, arī no savas naudas kaut ko svētkiem ierakstīt, tas būtu viens no veidiem, ko es redzētu."

Sigita Roķe norāda, ka, nepalielinot budžetu, Latvijas Televīzija pati tad izšķirsies, kuru pasākumu atspoguļot, kuru ne: "Mēs varam nodrošināt nelielus pasākumus, sižetus dažādos raidījumos, varam raidījumu saturu piemērot Dziesmu svētku tematikai Dziesmu svētku laikā, bet būs ļoti, ļoti sarežģīti ar lielajiem koncertiem, 

ja viens lielkoncerts izmaksā būtībā gandrīz visu Latvijas Televīzijas gadā pieejamo finansējumu koncertu atspoguļošanai, tad mums būtu jāatsakās no citu koncertu ierakstiem, kas nav Dziesmu svētki.

Ir ļoti daudz lietu, ko mēs uzskatām par savu godu un pienākumu ierakstīt un saglabāt, lai būtu šis kultūrvēsturiskais mantojums pieejams un šie izcilie notikumi pieejami. Tā ka tā būs ļoti, ļoti smaga izšķiršanās, un es pat teiktu – ļoti sāpīga."

Visvairāk papildu līdzekļi vajadzīgi dalībnieku uzņemšanai Rīgā

Lielākais finansējums, 4,5 miljoni eiro, ir vajadzīgs dalībnieku ēdināšanai un izmitināšanai.

Salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, viena svētku dalībnieka pabarošanai vajadzīgi par 5 eiro vairāk jeb 13 eiro dienā, naktsmītnes par 2 eiro vairāk jeb 7 eiro dienā.

Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča uzsver, ka pieaugums ir objektīvs: "Rīga vienmēr ir nākusi ļoti pretī. Tas nav vienkārši tā, ka ir tieši tāds cenrādis. Tomēr par to tiek ļoti nopietni domāts un ļoti, ļoti, teiksim, uzmanīgi vērtēts, cik tiešām ir nepieciešams, vai tiešām ir šis sadārdzinājums un cik tas ir pamatots. Protams, ja mēs paskatāmies, pieci gadi – gan tīri visas izmaksas, kas ir, teiksim, ir sadārdzinājušās, tad arī ir izmaiņas plānotas arī šajā cenrādī par šo pakalpojumu, ko sniedz. Bet te ir vēl viens aspekts.

Šajos svētkos ir plānota daudz plašāka programma, kas nozīmē, ka dalībnieki arī uzturas daudz ilgāk skolās."

Kavēšanās ar finansējumu – negodīga attieksme pret rīkotājiem

Pasākumu producente Inese Lukaševska atzīst, ka savlaicīgi neatrast pietiekamu finansējumu ilgi gatavotiem svētkiem ir negodīgi pret visām iesaistītajām pusēm:

"Tas ir gan stress, gan tā ir norma Latvijā. Diemžēl, bet es nekad neesmu sapratusi, kāpēc tai vajadzētu būt kā normai, jo, protams, ka organizatoram uzzināt lēmumu, piemēram, piecus, sešus mēnešus pirms tik grandiozu svētku rīkošanas, tas ir ļoti stresaini. Ļoti sarežģīta kļūst plānošana. Principā būs jāiegulda dubults darbs, un tas viss balstīsies uz cilvēku pašatdevi un pašiniciatīvu, uz ko lielā mērā arī bieži mūsu kultūra balstās. Protams, ka viņi pārliecināti – cilvēki izdarīs visu, bet tas vienkārši nav godīgi pret viņiem. Man rodas jautājums – bet kāpēc?

Kāpēc mēs vienmēr domājam tik vēlu, kāpēc, teiksim, iepirkumi tiek izsludināti tik vēlu? Mēs taču zinām, kad notiks nākamie Dziesmu un deju svētki, šķiet, četrus gadus iepriekš, ja nav kaut kādas force majeure situācijas."

Svētku izpilddirektore Daina Markova piekrīt, ka viss nav tā, kā vajadzētu būt: "Mūsu dzīvē daudz kas nav tā, kā tam vajadzētu būt. Bet mēs ejam uz mērķi, un mēs meklējam visus iespējamos risinājumus. Mēs paturam prātā, ka varbūt arī citādi, bet mēs ejam tomēr uz maksimālo mērķi, nu tad mēs skatīsimies. Bet svētki notiks, tas ir skaidrs, ka tie būs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti