Ekspozīcija atklāj dzintara jēdzienu daudzos aspektos - dzintars kā mākslas objekts, kā dizaina elements, kā zīmola nosaukums, kā vietvārds, kā personvārda fenomens, kā suvenīrs, kā literārā teksta iedvesmotājs. Izstādē skatāmi ne tikai dizaina priekšmeti, gleznas, fotogrāfijas, tēlniecības objekti, instalācijas, speciāli veidota animācija, bet arī sadzīves priekšmeti, suvenīri, amatieru fotogrāfijas, teksti, dziesmas un dažādu ar dzintaru saistītu zīmolu grafiskās zīmes.
Izstādē izmantoti vairāku Latvijas muzeju kolekciju eksponāti, akcentējot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā esošos mākslas un dizaina priekšmetus. Muzeja speciālisti ir veikuši pētniecības darbu arī Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, tur iegūtie dažādu periodu dokumentālo un reklāmas filmu fragmenti papildina ekspozīcijas kopainu.
Par vienu no iedvesmas avotiem izstādei ir kalpojis gleznotāja Edgara Iltnera audekls "Dzintara meklētāji" (1959), kas šobrīd atrodas Liepājas vēstures un mākslas muzeja krājumā. Vairāki Latvijas mākslinieki tika aicināti iepazīties ar izpētes materiāliem un ir piekrituši veidot jaundarbus īpaši projektam "Dzintara laikmets". Izstādē piedalās Kristians Brekte, Ieva Iltnere, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Liene un Maija Mackus, Māris Maskalāns, Modris Sapuns, Andris Vītoliņš un citi autori.
Izstādes kuratoru konceptu papildina plašākas sabiedrības interaktīva iesaistīšana: speciāli tiek veikts socioloģiskais pētījums, kura gaitā dažādas mērķauditorijas (kā latvieši, tā ārzemnieki) tiek iztaujātas par to, ko viņiem nozīmē dzintars, kādas atmiņas ar to saistās. Iegūtās atbildes tiek apkopotas un izmantotas izstādes tēmu paplašināšanai, tādējādi mēģinot izprast, kādi virzieni vai asociācijas veido dzintaru par latviešu simbolu. Piemēram, socioloģiskā pētījuma respondenti raksta, ka dzintars viņiem asociējas ar "putekļiem medicīnā", "korporāciju Dzintars", "kausētu un krēmīgu sieru", "daudz senām tantēm, kurām kaklā dzintara krelles" vai "vīrieti labākajos gados". Daļa no atbildēm ekspozīcijā tiek rādīta ilustrāciju vai komiksu formā.
Paralēli izstādei top atraktīvs un izzinošs plašai auditorijai domāts izdevums "Dzintara laikmets". Grāmatas ideja ir ne tikai dokumentēt projektu, bet arī iepazīstināt un popularizēt Latviju caur dzintaru kā latviešu nacionālo simbolu.
Izstādes koncepciju ir izstrādājusi Latvijas Nacionālās mākslas muzeja Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolektīvu. Izstādes scenogrāfiju veido mākslinieks Kristiāns Brekte. Grāmatas un izstādes grafiskā dizaina autore ir jaunā māksliniece Una Bergmane.
