Egle
Visvienkāršākais veids, kā atklāt un izbaudīt egles garšu ikdienā, ir egļu skuju tēja. Egles zariņi vienkārši jāaplej ar verdošu ūdeni un jābauda.
Lai jaunatklāto garšu pievienotu ēdieniem, var pagatavot egļu skuju pulveri. Egļu zari krāsns zemākajā iespējamajā temperatūrā – 40–50 grādos – pāris stundas jākaltē, pēc tam piestā vai blenderī jāsasmalcina pulverī.
Iegūtais egļu skuju pulveris būs izteikti aromātisks, to var pārkaisīt pāri kādam desertam vienu pašu vai sajaukt ar cukuru. Tas desertam piedos meža smaržu.
Tāpat var pagatavot arī egļu skuju eļļu. Nedaudz jāuzkarsē neitrālas garšas eļļa, piemēram, vīnogu kauliņu, līdz apmēram 40 grādiem, ar to jāaplej skujas, un viss jāsablendē kopā. Pēc tam jānokāš liekais biezums, un aromātiska eļļa, ar ko aizstāt ikdienā lietoto eļļu jebkurā ēdienā, ir gatava.
Priede
Kādam varētu šķist, ka egļu un priežu smaržas ir vienādas, bet iedziļinoties iespējams sajust, ka gan priedei, gan eglei ir savas aromātiskās īpašības un līdz ar to arī garša.
Tāpat kā no egles skujām, arī no priežu skujām iespējams pagatavot gan pulveri, gan eļļu. Lai gan garša būs citādāka, pagatavošanas veids ir tieši tāds pats.
Veikalos nopērkams un gatavošanā viegli izmantojams ir priežu čiekuru sīrups. Šo sīrupu var izmantot ļoti dažādi. Viens no veidiem ir glazēt gaļu, cepešus. Priežu čiekuru sīrupā glazēt nav ieteicams truša vai vistas gaļu, taču medījumu, cūkgaļu, liellopu sīrups izteiksmīgi papildinās un nenomāks. Tāpat var glazēt dažādus dārzeņus. Brīdī, kad to cepšana krāsnī gandrīz beigusies, tie jāaplej ar priežu čiekuru sīrupu, jāapmaisa un jāpacep krāsnī vēl apmēram piecas minūtes. Garša būs unikāla un izteiksmīga.
Neierastāks priedes izmantošanas veids ir marinēt priežu čiekurus.
Tie jāievāc gada sākumā, kamēr vēl ir zaļi. Tad tos iespējams marinēt gluži tāpat kā, piemēram gurķus, un pēc tam sagriezt un likt uz maizes ar speķi.
Tāpat reti izmantoti, bet ļoti aromātiski ir priežu mizu milti. Priežu miza vienkārši jāizkaltē un jāsaberž miltos. Cepot dažādus mīklas izstrādājumus, piemēram, maizi, tiem nedaudz jāpievieno kviešu vai rudzu milti, jo priežu mizas miltos nav glutēna. Izceptā maize būs ļoti aromātiska, ar unikālu garšu.
Kadiķis
Atšķirībā no egles un priedes – kadiķi ļoti labi var izmantot kūpināšanā. Gan kadiķa skujas, gan malku izmanto, kūpinot dažādus gaļas un zivju produktus.
Tāpat kulinārijā izmanto kadiķa ogas, kas parasti ir violetas, ar izteikti spēcīgu garšu, kura bieži pārņem pārējās.
Decembris un janvāris ir labs laiks, lai ievāktu zaļās kadiķa ogas.
Zaļajām ogām ir izteikta laima garša, tās var gan grauzt tāpat, gan sakapātas pievienot kādā maisījumā, mērcē, zupā, buljonā, desertā.
