Vides eksperti cēluši trauksmi, ka Aizsargjoslu likuma 6. panta grozījumi, kas otrajā lasījumā atbalstīti Saeimā, ļautu apbūvēt vietas Rīgas Jūras līča Kurzemes piekrastē un Kurzemes krastā, kur kāpu zona ir plata un nav pārveidota, apbūvēta.
Latvijas Dabas fonda eksperte Enģele vērsa uzmanību uz to, ka Saeimas komisijas materiālos internetā ir publicēts, ka strīds ir izcēlies par konkrētiem zemes gabaliem, kuros atrodas aizsargājamie biotopi: “Teritorijas plānojumā, aizsargjoslā šie zemes gabali nav iekļauti, bet, ejot saskaņot būvniecību, vides institūcijas lasa likumu un tur ir uzrakstīts, ka likums nosaka aizsargjoslu un aizsargjoslā ir jāiekļauj īpaši aizsargājamie biotopi. Tātad, ja pašvaldība ir attēlojusi aizsargjoslu, neiekļaujot šos biotopus, tad tas neatceļ likuma prasību. Sanāk tā, ka, lai arī plānojumā nav iezīmēts, tad šie īpašumi atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, kur būvniecība aizliegta. Dažu zemes īpašumu dēļ, kur vēl īsti nav skaidra plānošanas vēsture, nevar izdarīt grozījumus, kas ietekmē visu piekrasti “.
Aizsargjosla ir būtiski nepieciešama, lai cilvēks saglabātu sev dzīvesvidi, tādēļ katrs grozījums ir jāpamato, uzsvēra piekrastes biotopu eksperte, Latvijas Universitātes pētniece Brigita Laime.
“Man ir liels pārsteigums par šādiem grozījumiem un to, kādā veidā tas notiek. Es ļoti ceru, ka šādi grozījumi tomēr netiks pieņemti un deputāti nāks pie prāta un sapratīs, ka šis jautājums ir ļoti, ļoti nopietns. Jūras piekraste ir ārkārtīgi jutīga teritorija un, ja mēs paskatāmies pagātnē, kaut vai 19. gadsimtu, tad redzam, ka tas bija laiks, kad cilvēks pārekspluatēja piekrasti – gan dzīvojot, gan cērtot, gan citādi izmantojot. Tāpēc tapa šie stingrie noteikumi par krasta kāpu aizsargjoslu, proti, par 300 metriem,” norādīja Laime.
Eksperti skaidroja, ka grozījumu gadījumā būtiski apdraudēti būs gan piekrastes kāpu biotopi, gan arī meža ekosistēma.
“Tiek apdraudētas piekrastes kāpu zonas, kuras ir dabiskas, neizmainītas, nebojātas teritorijas. Draud vienkārši mehāniska iznīcināšana! Ja kāpas paliek ārpus aizsargjoslas, tad būvniecības ierobežojumi vairs nav spēkā un tas paliek pašvaldības ziņā, kādu funkcionālo zonu tur plānojumā ieplānot,” norādīja Latvijas Dabas fonda eksperte Enģele.
Arī Laime uzsvēra, ka grozījumu gadījumā pēc dažiem gadiem ainava piekrastē būs pavisam citāda: “Tajā 151. metrā mēs jau varam vairs neredzēt tipisku piekrastes ainavas pļavu ar kādām trejkrāsu vijolītēm un citām raksturīgām puķēm. Vairs nebūs iespēju ieiet kāpu mežā, jo tā nebūs. Jāsaprot, ka aiz tās aizsargjoslas robežas tomēr stājas spēkā citi noteikumi.”
Noteikumi stājas spēkā gan attiecībā uz apbūvi, gan zemju transformāciju, gan mežu izmantošanu. Tas savukārt var nozīmēt būtiskas pārmaiņas ikvienam iedzīvotājam. “Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjosla nodrošina ne tikai aizsardzību biotopiem, ekosistēmai, bet tas ir arī būtisks dabas resurss mūsu visu atpūtai. Šī likuma mērķis ir nodrošināt, ka Baltijas jūras piekrastes resursu izmanto ilgtspējīgi un saglabā arī nākamajām paaudzēm, nevis pieļauj individuālas apbūves iespējas piekrastē,” norādīja biedrības “Baltijas vides forums” valdes priekšsēdētāja Kristīna Veidemane.
Grozījumu priekšlikumus neatbalsta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). “Mēs šāda veida priekšlikumus neatbalstām. Esam arī to skaidrojuši gan Tautsaimniecības komisijā, gan arī cita veida diskusijās, arī Ministru kabinets šo mūsu sagatvoto ministrijas nostāju ir apstiprinājis, Tautsaimniecības komisiju aicinot vēlreiz pārskatīt šos priekšlikumus. Esam iesnieguši arī priekšlikumus uz trešo lasījumu, paredzot, ka ir šai aizsargjoslai jābūt ne mazāk kā 150 metri un īpaši aizsargājami biotopi ir jāiekļauj,” norādīja VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Lai arī kādas nebūtu diskusijas, mums visiem ir jāatceras tas, ka jebkādai jūras piekrastes apbūvei un tās vides, biotopu ietekmēšanai būs neatgriezeniskas sekas, tādēļ katru grozījumu ir nepieciešams ļoti rūpīgi izsvērt.
KONTEKSTS:
Šī gada 8. aprīlī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Aizsargjoslu likuma 6. panta grozījumus, kas paredz sašaurināt piekrastes ciemu kāpu aizsargjoslu, no likuma izslēdzot prasību aizsargjoslā iekļaut īpaši aizsargājamus biotopus.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
