Arī valdība aicina Saeimu nepieļaut krasta kāpu aizsargjoslas sašaurināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Arī valdība aicina Saeimas atbildīgo komisiju atkārtoti izvērtēt grozījumus Aizsargjoslu likumā un nepieļaut jūras krasta kāpu aizsargjoslas sašaurināšanu. Saeima šomēnes otrajā lasījumā atbalstījusi rosinājumu no kāpu aizsargjoslas ciemu teritorijās turpmāk izslēgt īpaši aizsargājamos biotopus. Iecerei iebildusi Vides konsultatīvā padome un Vides ministrija. Savukārt piekrastes pašvaldības priekšlikumu atbalsta.

ĪSUMĀ:

  • Saeima pretēji komisiju nostājai svītroja no krasta aizsargjoslām ciemu teritorijās biotopus.
  • Valdība aicina to atkārtoti izvērtēt un saglabāt biotopus aizsargjoslās.
  • Vides sargi: Tas faktiski pieļauj apbūvi kāpās.
  • Pašvaldības biotopu svītrošanu no aizsargjoslas atbalsta.
  • Pašvaldības: Tas sargās īpašniekus, ja pēkšņi atklāj jaunus biotopus viņu īpašumā.
  • Vides sargi: Neapbūvētas piekrastes biotopi ir stabila vērtība un neveidojas īsā laikā.

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz izslēgt no likuma prasību, kas šobrīd ciemu teritorijā krasta kāpu aizsargjoslā iekļauj arī īpaši aizsargājamos biotopus.

Šajā nedēļā, izskatot atbildes vēstuli Saeimas Tautsaimniecības komisijai, valdība nolēma neatbalstīt šādas izmaiņas un lūdza atkārtoti izvērtēt likumprojektā iekļauto priekšlikumu.

Arī valdība aicina Saeimu nepieļaut krasta kāpu aizsargjoslas sašaurināšanu
00:00 / 05:25
Lejuplādēt

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste skaidroja, ka

vēstulē Saeimai norādīts – aptuveni 50% no visas esošās aizsargjoslas platuma patlaban atrodas piekrastes ciemos vai pilsētās.

“Acīmredzot, ka parlaments tajā brīdī nav saskatījis riskus ekoloģiskām vērtībām un neuzskatīja par pietiekamu pamatojumu saistībā ar krastu noskalošanos, un tas balsojums ir tāds, kāds tas ir,” pieļāva Vilkaste.

Šo deputātu priekšlikumu iepriekš gan Saeimas Vides apakškomisijā, gan Tautsaimniecības komisijā vairākums neatbalstīja, taču plenārsēdē rosinājums par aizsargājamo biotopu svītrošanu no kāpu aizsargjoslas ciemu teritorijās tomēr atbalstīts.  Tas nozīmē krasta kāpu aizsargjoslas sašaurināšanu ciemu teritorijā līdz 150 metriem.

“Mēs iesniedzām priekšlikumu, ka tomēr ir jāietver aizsargjoslā arī aizsargājamie biotopi, kā tas ir bijis līdz šim, un vēl plānojam precizēt arī normu, ka tai aizsargjoslai jābūt līdz 300 metriem platai, jo šobrīd bieži ir strīdi arī par platuma galējo robežu. Ministrija ir iesniegusi priekšlikumus Saeimā uz trešo lasījumu, un gaidām, kad notiks šī diskusija,” pastāstīja Vilkaste.

Saeimas atbalstītajiem grozījumiem iepriekš iebildes izteikusi arī Vides konsultatīvā padome. Tās pārstāve, Latvijas Dabas fonda speciāliste Lelde Eņģele stāstīja, ka ierasti šajā joslā sastopamas pelēkās kāpas vai mežainās piejūras kāpas, kā arī atsevišķi īpaši aizsargājami zālāju vai mežu biotopi.

Arī Vides padomes ieskatā ir jāsaglabā esošā norma likumā, kas iekļauj biotopus aizsargjoslā un ir spēkā kopš 2003. gada.

“Šie priekšlikumi nāca negaidīti, jo pēdējā laikā valstī nav bijušas visaptverošas diskusijas par kāpu aizsargjoslu. Tā kā otrajā lasījumā ir atbalstīts šis priekšlikums, kas no aizsargjoslām ciemos izslēdz biotopus, tas rada riskus, ka pašvaldības var vilkt ciema apbūves līniju pa minimālo 150 metru robežu, nerēķinātos ar kāpām, kurām šī līnija iet pāri,” skaidroja Eņģele.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa Piekrastes pašvaldību apvienības valdes vārdā norādīja, ka Saeimas virzītais priekšlikums par aizsargājamu biotopu svītrošanu no krasta kāpu aizsargjoslas ir atbalstāms, savukārt biotopu aizsardzība, viņas ieskatā ir jāveic ar citiem normatīviem, piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likumu.

“Tomēr laika gaitā var veidoties situācija, ka, ja šie biotopi ir zuduši vai izveidojušies no jauna, tad būtu jāveic grozījumi teritorijas plānojumā, un tas prasa nesamērīgi lielus administratīvos, finanšu un laika resursus. Tāpat tas tomēr arī, mūsuprāt, apdraud tiesiskās paļāvības principu, jo, ja cilvēks ir iegādājies īpašumu ārpus krasta kāpu aizsargjoslas saskaņā ar teritorijas plānojumu, bet pēc laika tiek konstatēts, ka tuvumā ir biotops un īpašums ir jāiekļauj aizsargjoslā, tad tas īpašnieks zaudē tiesības un apbūvi, bet viņam nav nekādu tiesību uz kompensāciju par šiem aprobežojumiem,” skaidroja Bērziņa.

Lelde Eņģele gan uzsver, ka neapbūvētas piekrastes biotopi ir stabila vērtība un neveidojas īsā laika periodā.

“Arī zālāju biotops neveidojas dažu gadu laikā. Runa ir par neapbūvētām vietām ar dabisko piekrastes reljefu, un vienmēr var strīdēties, ka kaut kas ir tehniski nepareizi uzzīmēts vai eksperts dabā nepareizi noteicis biotopu, bet, no otras puses, ir jājautā arī pašvaldībām, cik rūpīgi tika vērtēta situācija dabā brīdī, kad aizsargjosla tika iezīmēta plānojumā un vai tika pieaicināti arī eksperti no malas,” sacīja Eņģele.

Pirms parlaments skatīs grozījumus Aizsargjoslu likumā galīgajā lasījumā, tuvākajā laikā diskusija par priekšlikumiem vēl noritēs Tautsaimniecības komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti