Astoņas administratīvā pārkāpuma lietas ir uzsāktas par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem, divas – par zvejas noteikumu pārkāpumiem iekšējos ūdeņos un viena – par zvejas noteikumu pārkāpumu jūras piekrastē.
Kriminālprocess ir ierosināts par VVD inspektoru konstatēto nelikumīgu zveju ar tīkliem Siguldas novadā, Gaujā, kur tika nozvejoti trīs laši, divi sapali un divi brekši. Pārkāpējs tika aizturēts un nodots Valsts policijai kriminālprocesa uzsākšanai.
Par šādu pārkāpumu – zivju vai ūdensdzīvnieku ķeršanu vai citādu iegūšanu bez attiecīgas atļaujas, aizliegtā laikā, aizliegtās vietās vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, ja ar to radīts būtisks kaitējums –, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Šajā periodā kopumā no ūdenstilpēm izcelti 99 nelegālie zvejas tīkli, kā arī 39 citi nelikumīgi zvejas rīki.
Piemēram, oktobra nogalē VVD pēc intensīvas novērošanas aizturēja maluzvejnieku, kas Rīgas jūras līča piekrastē nelikumīgi ievietoja 160 metrus garu zivju tīklu. Savukārt Salacas upē tika aizturēti divi maluzvejnieki, kuri veica nelikumīgu zveju ar zivju tīklu. Viens maluzvejnieks tika aizturēts arī Svētupē, kurš veica nelikumīgu zivju ieguvi ar žebērkli.
Par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 eiro apmērā, bet jūrā – 429 eiro. Par pārkāpumu piemēro arī administratīvo sodu par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Maksimālais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu ir 350 eiro, bet par rūpnieciskās zvejas pārkāpumu – fiziskai personai 700 eiro, juridiskai – 4300 eiro.
Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, pārkāpējam draud kriminālatbildība.
