Zušu daudzums Latvijas ezeros un jūrā pēdējā laikā jūtami sarucis. Iespējams, tādēļ ka ielaišana notikusi tādās ūdenstilpēs, kurās zušiem ir daudz šķēršļu to ceļā uz jūru. Tieši šķēršļi upēs uzskatāmi par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas mainījuši zušu izplatību un noveduši pie to populācijas straujas samazināšanās. Piemēram, hidroelektrostaciju aizsprosti, kā arī dabiskas zušu migrācijas barjeras - esošie ūdenskritumi. Latvijā zutis ir vienīgais, kas ikrus nērst dodas uz Sargasu jūru Atlantijas okeānā.
„Tā ir vienīgā vieta uz pasaules, kur zutis nārsto. Viņi tur piedzimst un tad ar Golfa straumi ceļo atkal atpakaļ uz Eiropu. Un pie Francijas tad viņus tur var saķert. Šie zušu mazuļi ir vismaz gadu veci un no Sargasu jūras ceļo aptuveni trīs gadus,” stāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" pārstāvis Valdis Plaudis.
Arī Abavas upe ir to 39 ūdenstilpju sarakstā, kura tika papildināta ar zušu krājumiem. Mazuļiem tagad sāksies sīva cīņa par izdzīvošanu.
„Daudzi aizies bojā, protams, [tos apēdīs] plēsīgās zivis kā līdakas, asari, bet noteikts procents izdzīvos, protams. Man ir liels prieks, ka beidzo, pēc ilgiem gadiem, kaut kas notiek arī mūsu pusē - tiek ielaisti zuši. Beidzamo reizi, cik es zinu, tad tas notika padomju laikos vai deviņdesmito gadu sākumā tikai,” priecājas makšķernieks Viktors Insbergs.
Zušu krājumi Latvijā papildināti ar Eiropas Savienības atbalstu. Viens no Apvienotās Karalistes ar lidmašīnu attransportētais mazulis izmaksājis ap 22 centiem. Zušu izzušana visā Eiropā esot skaidrojama ar pārmērīgu nozveju, piesārņojumu, migrācijas apgrūtinājumiem upēs vai pat ar okeāna straumju izmaiņām. Mēģinājumi audzēt zušus nebrīvē līdz šim beigušies bez vērā ņemamiem panākumiem.
