Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Kļūdas salmu mājas būvniecībā

Plāno mazināt atkritumu poligonu skaitu

VARAM plāns mazināt atkritumu poligonu skaitu rada neizpratni vides biedrībai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi ziņojumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reformu, kas paredz uz pusi samazināt sadzīves atkritumu poligonu skaitu. No Latvijā esošajiem desmit poligoniem iecerēts saglabāt tikai piecus. Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, kā arī SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Alvils Grīnfelds par šādu ieceri ir neizpratnē.

VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola šāda soļa nepieciešamību pamato ar investīcijām, kas nepieciešamas atkritumu pārstrādes infrastruktūras izveidošanai. “Veikt visos 10 reģionos šādas investīcijas nebūs iespējams, tas nav saimnieciski pamatoti, jo ir reģioni, kur samazinās iedzīvotāju skaits. Arī atkritumu apjoms samazinās, tādēļ vērtējot attālumu, kas ir starp dažādiem esošajiem atkritumu poligoniem, tapa balansēts priekšlikums par pieciem atkritumu reģioniem,” skaidro Ozola.

Tikmēr biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga šādu lēmumu pamato ar politiskām interesēm. “Man personīgi nav skaidrs pamatojums, kāpēc tas tiek darīts un vai tiešām ir rēķinātas finanšu un vides izmaksas plašākā skatījumā.

Tas izskatās vairāk pēc politiska, nevis racionāla un paskaidrojoša lēmuma, uzskata Brizga.

Viens no atkritumu poligoniem, kuram draud slēgšana ir  “Brakšķi” -  tas ir otrs lielākais poligons Latvijā, kur gadā  nogādā aptuveni 45 tūkstošus tonnu atkritumu. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Alvils Grīnfelds uzskata, ka reģionā ir pietiekoši daudz atkritumu, lai tos turpinātu noglabāt “Brakšķos” un tie nebūtu jāved uz Rīgu, kur atkritumu daudzums tā jau ir ļoti liels.

“Paskatoties kaut vai kartē, kāpēc tie būtu jāvadā uz Rīgu pāri tiltiem, sastrēgumos? Šeit no stratēģiskā viedokļa mēs esam tomēr salīdzinoši centrā,” uzsver Grīnfelds, norādot, ka ir neizpratnē, kāpēc saskaņā ar jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektu poligons līdz 2024. gadam ir jāslēdz.

Atkritumu apsaimniekošanā transportēšana veido lielu daļu no izmaksām, un SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” lēš, ka Jelgavas iedzīvotājiem cena par atkritumu izvešanu varētu pieaugt par 26%. Jau tagad atkritumi no Bauskas tiek vesti uz Getliņu poligonu, jo tuvāk esošajā poligonā “Grantiņi” atkritumu apglabāšana nav iespējama, kaut šajā poligonā atkritumus varētu apglabāt vēl 14 gadus.

“Mums ir daudz vairāk jādomā par to, kā mēs varēsim pārstrādāt atkritumus. Pārstrāde šajos poligonos ir paredzēta. Tā kā pārstrāde nemainās, mēs atkritumus vedam uz poligonu, nošķirojam, bet pēc tam šī apglabājamā daļa būtu jāved, piemēram, no Jelgavas uz Rīgu, uz Getliņiem, kur būtu jāapglabā. Savukārt, kā jau medijos ir minēts, Getliņi drīz būs pilni un tāpat būs jāinvestē un jāattīsta šīs atkritumu apglabāšanas iespējas,” norāda Brizga.

Tikmēr Ozola skaidro, ka Getliņos šobrīd tiek būvēta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārta: “Tieši bioloģiskie atkritumi veido vairāk nekā 40% no kopējā atkritumu daudzuma, tātad tie atkritumi netiks apglabāti un attiecīgi aizpildīšanās temps Getliņos nebūs tik straujš, kā iepriekš bija paredzēts”.

Šobrīd atkritumu poligonos tiek apglabāti 63,8% no visiem radītajiem atkritumiem, taču izvirzītais mērķis nosaka, ka pēc 15 gadiem tie drīkstēs būt ne vairāk kā 10%. VARAM skaidro, ka atkritumu apglabāšanu ilgtermiņā varētu turpināt  šādos poligonos – “Getliņi”, “Janvāri”, ”Ķīvītes”, “Daibe” un “Cinīši”. Tiesa gan, galīgais lēmums vēl nav pieņemts, jo par to līdz decembra vidum vajadzētu lemt Ministru kabinetam.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt