Atkritumu apsaimniekošanas poligonā ''Brakšķi'' mēnesī iebrauc 1400 mašīnas. Vispirms atkritumi nonāk šķirošanas stacijā, kur tiek atdalītas tās frakcijas, ko iespējams pārstrādāt, bet pārējais tiek apglabāts poligonā.
VARAM izstrādātais atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas projekts paredz, ka atkritumi no Zemgales tiks vesti uz Getliņiem. Tas, visticamāk, atsauksies uz atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Alvils Grīnfelds klāstīja, ka pēc uzņēmuma aplēsēm tarifu kāpums varētu būt aptuveni 20%–30%, tas ir, izmantojot esošo savākšanas tehniku, bet pamainot tehnikas vienības, tas cipars varētu iet vēl augstāk".
"Tālākiem novadiem, es domāju 35%–40%, tajās robežās varētu būt” tarifa kāpums, sprieda Grīnfelds.
Neizpratnē par šādu ieceri ir arī siltuma ražotājs “Fortum Latvia”, kurš plāno sasmalcinātos atkritumus no Brakšu poligona izmantot jelgavnieku mājokļu apsildīšanai.
“Lieka pārvadāšana uz Rīgu noteikti sadārdzinās šo pakalpojumu, un pārvadāšana parasti notiek, un arī šajā gadījumā droši vien notiks, izmantojot fosilo degvielu. Sadarbība ar ''Brakšķiem'' būtu distances ziņā vistuvākais un arī ekonomiski visizdevīgākais risinājums,” atzina “Fortum Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.
Atbildīgā ministrija uzsver, ka nobrauktie kilometri ir tikai viena no komponentēm tarifā.
“Tam, cik tālu ir poligons, ietekme ir pat mazāk būtiska, nekā visām pārējām komponentēm. Tās prasības tiešām būtiski aug. Būs arī atsevišķi jāvāc bioloģiskie atkritumi, un, protams, tas arī ietekmēs visus atkritumu radītājus,” sacīja VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Viens no iemesliem, kāpēc jaunajā plānā netika atstāts Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģions, esot radītā atkritumu apjoma prognozētā samazināšanās, turklāt infrastruktūras attīstība labāka esot Getliņos.
“Jau šobrīd “Getliņos” tiek būvēta bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārta, un šī infrastruktūra tur būs jau gatava,” norādīja Ozola.
Projekts iesniegts arī bioloģisko atkritumu pārstrādes izveidošanai “Brakšķu” poligonā, tomēr Centrālajai finanšu un līguma aģentūrai būšot jāņem vērā izstrādātais atkritumu apsaimniekošanas reģionu jaunais modelis, kas nozīmē, ka, visticamāk, tas netiks apstiprināts.
“Brakšķu” poligons atrodas Jelgavas novada teritorijā, un šī novada iedzīvotāji, visticamāk, būs vēl liekāki zaudētāji, uzskata novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (Latvijas Zemnieku savienība).
“Mēs kā novads zaudēsim dabas resursu nodokli. Tā kā novada iedzīvotāji zaudēs divējādi – gan maksās vairāk par atkritumiem, gan neiegūs, piemēram, jaunas attīrīšanas ietaises, kur šo naudu varēja izlietot,” pauda Caune.
Zināmā mērā pie izveidojušās situācijas vainīga arī “Brakšķu” poligona vadība, kas negribēja pieņemt atkritumus no Bauskas novada vietas trūkuma dēļ, tādēļ šis novads jau šobrīd ir piederīgs Rīgas atkritumu reģionam. Tagad šis jautājums atrisināts, un vietas pietikšot vēl 14 gadiem. Aicinot pārskatīt izmaiņas, Zemgales pašvaldības nosūtījušas vēstuli gan ministrijai, gan Ministru prezidentam.
