Pētniece stāstīja, ka Baltijas jūrā drīz būs zināmas ap 200 dažādu svešo sugu, taču liela daļa no tām mierīgi sadzīvo ar vietējām un nekādu būtisku kaitējumu nenodara.
Tomēr citas sugas rada būtisku apdraudējumu – gan veido tiešo konkurenci vietējām sugām, gan, piemēram, veic biotopa izmaiņas, sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE-IP LatViaNature" eksperts Jēkabs Dzenis.
Akmeņu garneles, kuras ir invazīva suga un dzīvo piekrastēs starp apaugušiem akmeņiem, cilvēki iemanījušies noķert un izmantot kā ēsmu zivju makšķerēšanai, pastāstīja Strāķe, piebilstot, ka Ķīnas cimdiņkrabi savukārt var izmantot kā dekoratīvu elementu vai no tā čaulas izgatavot sveces paliktni vai sāls trauku.
Jēkabs Dzenis norādīja, ka daudzas no invazīvajām sugām nonākušas pie mums savvaļā, jo kāds no tām saskatījis ekonomisko pienesumu. Piemēram, latvānis Latvijā ievests kā lopbarības augs, bet jenotsuns izlaists dabā ar mērķi to pēc tam medīt un izmantot kažokādu ieguvei.
Ir sugas, kurām vismaz šobrīd zināmais ekonomiskais pielietojums ir pārāk šaurs, lai tas kļūtu par nozīmīgu to apkarošanas veidu. “Te ir arī tāda riskanta līnija, kurā brīdī šī ekonomiskā vai lietošanas iniciatīva var tieši vēl vairāk veicināt šīs sugas izplatīšanu,” sacīja Dzenis, kā piemēru minot saldūdens zivi rotanu, kura ir ļoti ēdelīga, bet tajā pašā laikā interesanta makšķerniekiem, jo viegli noķerama, tāpēc viņi vēlas, lai šo sugu neizskaustu.
Ir invazīvās sugas, kuras attīra vidi no piesārņojuma, to piesaistot un veidojot biomasu. “Tās [sugas], kuras izplatās vairāk veģetatīvā veidā, tātad ar kādām augu daļām vai sakņu sistēmu, būtu iespējams ierobežot lokālā teritorijā. Citām, kurām ir daudz lielākas un labākas izplatīšanās spējas, piemēram, kāda oga, ko dzīvnieki pārnēsā, vai sēklas, tas ir ārkārtīgi liels risks," atzina Jēkabs, norādot, ka invazīvu sugu izmantošanu piesārņojuma apkarošanā mēdz apsvērt, bet joprojām drošāk ir izmantot neinvazīvās sugas.
