"(..) Šeit veidojas daži līkumi. Dubļu līdzenumi un sāļie purvi, ko jūs redzat šeit, dambja priekšā, protams, ir ļoti skaista daba, taču tie arī pasargā mūsu valsti no applūšanas," skaidroja pētnieks Tjerds Bouma.
Naktī no 1953. gada 31. janvāra uz 1. februāri paisums apvienojumā ar spēcīgu vētru appludināja plašas teritorijas Nīderlandē. Toreiz tika izpostītas daudzas ēkas un dzīvību zaudēja 1836 cilvēki, kā arī desmitiem tūkstoši dzīvnieku.
Tika uzsākta vairāku lielu aizsargdambju būvniecība, un darbi turpinājās vairākas desmitgades. Tomēr drīz kļuva skaidrs, ka tiem ir būtiska ietekme uz jūras floru un faunu, kā arī ūdens kvalitāti. Tāpēc, piemēram, 1976. gadā sāka būvēt Austrumu Šeldas paceļamas barjeras, un šādu pieeju mūsdienās izmanto arī citviet pasaulē.
Mūsu gadsimtā draudus rada arī klimata izmaiņu izraisītā jūras līmeņa celšanās, tāpēc papildus tiek domāts par dabiskiem aizsardzības pasākumiem.
