“Tikko paziņoti rezultāti. Sniega klātā Monblāna ledāja virsotnes augstums ir 4807,81 metrs, un kļūdas robeža ir 10 centimetri. Tas sarūk par 13 centimetriem gadā kopš 2000. gada, kad sākām mērījumus,” skaidroja pētnieks Deniss Borrels.
Monblāna augstuma mērījumus veic kopš 19. gadsimta beigām, bet šajā gadsimtā ekspedīcijas organizē reizi divos gados.
Viena no versijām par izmaiņu iemesliem ir globālā sasilšana un ledāju kušana, tomēr zinātnieki iesaka atturēties no pārsteidzīgiem secinājumiem. Kalna augstumu var ietekmēt arī vējš un sniegputeņi, tāpēc patieso situāciju varēs saprast, kad iegūtos datus izanalizēs klimatologi, ledāju pētnieki un citu nozaru speciālisti.
Taču ir skaidrs, ka šīs izmaiņas nespēs atņemt Monblānam Rietumeiropas augstākā kalna statusu, jo otra augstākā virsotne – Difūra smaile, ir apmēram par 170 metriem zemāka.
