Apģērbu radītais piesārņojums mazina dabas daudzveidību, savukārt auduma krāsošanā un mazgāšanā iegūtais netīrais ūdens nonāk apkārtējā vidē, piesārņojot upes un citas ūdenstilpes, norādīja Linda Austra Ārende. Turklāt atkritumi rodas gan no saražotā pārprodukcijas, gan tekstila atliekām. Nekvalitatīvā materiāla dēļ apģērba gabali kalpo īslaicīgi, un visbiežāk tos izmet pēc pāris mazgāšanas reizēm.
Ilgtspējīgā apģērbu ražošanā būtiska ir pat diega pavediena izcelsme
Zināms, ka modes industrija saražo ievērojami vairāk drēbju nekā pasaule spēj patērēt, norādīja Ārende. Viņa minēja, ka atbalsta visus centienus un motivāciju attālināties no ātrās modes, tomēr eksperte nevēlējās dēvēt jebkādu uzņēmumu par ilgtspējīgu, kamēr visas trīs ilgtspējas dimensijas nebūs attīstītas. Jebkuru darbību vai ražošanas procesu, ko veic citādāk nekā ātrās modes industrijā, nav korekti saukt par ilgtspējīgu, norādīja speciāliste.
Proti, lai apģērba ražošana būtu ilgtspējīga, jāņem vērā gan biznesa modelis, gan sociālais faktors, gan arī ietekme uz vidi.
Patiesam ilgtspējīgam uzņēmumam vajadzētu labi pārzināt visu piegādes ķēdi, sākot no kokvilnas audzēšanas līdz pat diega pavediena ražošanai.
Ātrās modes popularitātes atslēga – tūlītējs emocionāls mierinājums
Ātrā mode rada tūlītēju, taču izgaistošu laimi, kamēr ilgtspējīgi radīts un intelektuāli piesātināts apģērbs spēj kalpot gadiem. Latvijas Mākslas akadēmijas Modes mākslas katedras vadītāja un zīmola “One Wolf“ dibinātāja Agnese Narņicka, stāstot par ātro modi, uzsvēra, ka viens no emocionālajiem faktoriem, kas ietekmē tieši ātro modi, ir radīt tūlītēju apmierinātību klientā – radot laimes hormonu no ātrās iepirkšanās, kas finansiāli ir līdzvērtīgi tam, kā aiziet uz kafejnīcu un nopirkt kūku vai kafiju.
Viņasprāt, lēnā mode ir pilnīgi cita veida domāšana, pieeja modes industrijai un tās patērēšanai – tas ir dzīvesstils.
Lēnās jeb intelektuālās modes patērētājs dod priekšroku vērtībām un pārdomāti veido savu garderobi, jo viņam ir būtiski, kas notiek ar apkārtējo vidi. Lēnajā modē liela nozīme ir tieši dizainam – patērētājs savas drēbes iegādājas pārdomāti un investē līdzekļus apģērbā, kas kalpos nākamos pāris vai pat desmit gadus.
Piemēram, ir lēnās modes zīmoli, kas nesašuj drēbes simtos eksemplāru, bet gan realizē preci tikai tad, ja to speciāli pasūtīta, tā neradot masu pārprodukciju.
Kā apģērba ražošana mainīsies nākamajos trīsdesmit gados?
“Pēc trīsdesmit gadiem mūs sagaida klimata katastrofa, kas, visticamāk, izjauks daudzus pašreizējās sadzīves modeļus un sabiedrības ikdienu. Tādēļ, manuprāt, dekoratīvā apģērba funkcija tiks pārnesta uz virtuālo vai paplašināto realitāti, kur katram būs savs virtuālais avatars, kuru varēs katru dienu ģērbt dažādos ekstravagantos apģērbos. Savukārt, tas, ko mēs realitātē valkāsim, būs kaut kas pavisam vienkāršs un universāls, gandrīz kā uniforma – tā patērējot mazāk Zemes resursu,” iztēlojās Ārende.