Lai arī zīme, kas brīdina, ka kāpu aizsargjoslā iebraukt aizliegts, ir uzlikta, tomēr piekrastes mežā uz jūru ir izveidojies pat ceļš, kurš, protams, nav radies vienā dienā.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais referents īpašumu apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis par kādu vietu bijušajā Salacgrīvas novadā, kur ir iebraukāts ceļš, norādīja: "Sakarā ar to, ka tiek braukts pa to, viņš neataug, zāle neatjaunojas, jo šeit veģetācija ir ļoti nabadzīga, redziet – smilts reāli, nekā jau te nav apakšā."
Rubenis skaidroja: "Mēs paliekam bagāti un turīgāki, un mums parādās jauna tehnika. Šajā gadījumā tāda spēcīga tehnika – kvadricikli. Tad ar šiem stiprajiem aparātiem parasti tie ir jaunieši, kas vēlas izpausties, parādīt savu spēku un varēšanu, un kur vēl labāk to izdarīt, kā braukt pa vietu, kur ir maza saķere – kā smiltis kāpu joslā. Tas ir šāds meža ceļš. Vienkārši šie braucēji nesaprot, ka, pārbraucot šeit reizi pāri un to zemsedzi sabojājot, viņa atjaunosies pēc 3-4, varbūt pat pieciem gadiem, bet ja mēs pārbraucam 10 reižu, tad tas zaudējums ir milzīgs, jo šī vieta vienkārši neatjaunojas."
Spēkratu atstātās sliedes redzamas arī pludmalē. Rubenis norādīja – lai arī likumdošana šobrīd par to paredz naudas sodu līdz 350 eiro, sodīt ir grūti, jo inspektoru skaits ir ļoti sarucis.
"Vecāki cilvēki atceras, ka pirms gadiem 30 pilnīgi droši katru vasaru bija policijas un dabas sargu patruļas kāpu zonā. No tām visi baidījās, zināja, ka brauc policija un pārbauda tos, kas te ir apstājušies un izbojā visu. No tā baidījās. Nu, pēdējos daudzus gadus vairs tā nenotiek, un dabas sargi, kas ir Valsts vides dienests un Dabas pārvaldes inspektori, – mūsu ir ārkārtīgi maz, bet teritorija ir milzīga. Salacgrīvas novadā vien ir 60 kilometri šāda, gan īpaši aizsargājama dabas teritorija, gan vienkārši kāpu teritorija. Uz lielāku teritoriju nekā šī, ir viens cilvēks, kas ir inspektors," viņš teica.
Daudzi tā rīkojas aiz neziņas
Rubenis vērtēja, ka viens no iemesliem ir arī tas, ka cilvēki neaizdomājas, kādas sekas nākotnē var radīt šī izklaide jūrmalā, jo pašiem braucējiem šķiet – kas tad tur liels.
Viņš uzsvēra: "Kāpas ir tā zona, kas nosargā mūs no jūras, kā saka, uzbrukuma. Tas, ka jūra nāks virsū, tas mums ir klimata pārmaiņu dēļ skaidrs, bet mēs neviens nezinām, kā tā jūra nāks, cik lielas vētras būs, cik lielas izmaiņas būs. Bet, ja šeit daba būs stingra, daudzveidīga un nebojāta, tad daba pati sevi nosargās, šobrīd tas ar šādām vietām ir apdraudēts."
Izglītošanu un informēšanu kā vienu no problēmas risinājumiem saredz arī Salacgrīvas administrācijas ceļu un apsaimniekojamās teritorijas speciālists Kristaps Ēdolfs.
Viņš norādīja:
"Cīnīties ar šo problēmu ir ļoti grūti, bet ātrākais, ko mēs šobrīd varam darīt, ir informēt jauno paaudzi, tās ir skolas. Teiksim tā – tajās klasēs, kurās sāk pasniegt dabas mācību, vajadzētu mācīt, kā ir jāuzvedas dabā un tieši to, kādu kaitējumu tas nodara dabai."
Pasūtītas arī brīdinājuma zīmes, kurās ir iekļauta informācija par iespējamo sodu un tā apmēru, kā arī tiek domāts par norobežojošiem līdzekļiem, kas neļautu iebraukt ar transportu kāpu joslā.
"Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi mēs izveidosim karti ar vietām, kur ir vērojama šāda situācija, mēs šīs vietas apzināsim, noskaidrosim zemju īpašniekus, lielākoties tie ir "Latvijas Valsts meži", uzrunāsim "Latvijas Valsts mežus". Mums ir jānorobežo tā, lai nepiekļūtu mehanizētie transporta līdzekļi, tiks uzstādītas arī videonovērošanas kameras un laiku pa laikam pašvaldības policija apsekos tieši šīs vietas, kas tiek izbraukātas. Risinājumi ir vairāki, tikai jāķeras klāt, bet, kā es teicu, jāsāk ir ar sabiedrības informēšanu, kādu ļaunumu tas nodara dabai," pauda Ēdolfs.
Salacgrīvas administrācijā solīja, ka līdz nākamajai sezonai šie risinājumu varianti tiks likti lietā, lai pasargātu kāpu zonu.
