Šogad bijuši 197 kūlas ugunsgrēki, no kuriem lielākais izcēlās Daugavpilī, kur pērnā zāle dega 47 hektāru platībā. Jelgavas novadā degošas pļavas ceļā bijis šķūnis, bet Olainē un Ogrē nodegušas dārza mājas.
“Es, protams, saprotu cilvēku, kuram ir aizaudzis lauks vai izpļauti krūmāji, kur tu ar grābekli nevari reāli aiziet un kaut ko izgrābt, un kaut ko normāli nopļaut, bet dedzināšana nebūs veids, kā to vajadzētu darīt. Arī šogad jau ir degušas gan nojumes, gan saimniecības ēkas, kur attiecīgi blakus bijusi degusi kūla,” pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Agrita Vītola.
Ne katra kūlas dedzināšana rada draudus, piemēram, ēkām, bet daba šajos ugunsgrēkos cieš vienmēr.
“Pavasaris ir tas laiks, kad ligzdas sāk vīt putni, sāk kustēties kukainīši – atdzīvoties un līst ārā no savām ziemošanas vietām, sāk pārvietoties eži, zaķi un viss pārējais. Skaidrs, ka lieli dzīvnieki, zaķi, jau pamanot dūmus vai uguni, metīsies prom un, visticamāk, necietīs. Bet tieši tie, kas ir tik tikko dzimuši, vēl nav spējīgi pārvietoties un bezmugurkaulnieki, tie ir dzīvnieki, kas nespēj ātri noreaģēt, un tad, protams, viņi iet bojā,” norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Andris Širovs.
Dabas aizsardzības pārvaldē arī skaidroja – ja kūlas dedzināšana notiek vairākus gadus pēc kārtas, mainās augu sastāvs.
“Patiesībā no tādas krāšņas, daudzveidīgas pļavas mēs varam iegūt diezgan pelēku ar dažām sugām dominējošu pļavu,” atklāja Širovs.
Par kūlu atbildīgi ir arī teritorijas īpašnieki, kuriem par nekoptu īpašumu piemērojams sods līdz 280 eiro. Bet kūlas dedzinātājam tas var sasniegt 700 eiro.
