Ketleru atsegumos iespējams pieskarties 362 miljonus gadu senai vēsturei

Lekcija interesentiem par zinātniskajiem atklājumiem un iespēja pašiem paturēt rokās simtiem miljonu gadu senu vēsturi – to informatīvajās dienās interesenti varēja izdarīt Ketleru atsegumos Skrundas pagastā. Šī ir viena no pasaulē retajām vietām, kas glabā ziņas par četrkājaino mugurkaulnieku iznākšanu no jūras sauszemē. Speciālisti saka – šis varētu būt viens no Latvijas zīmoliem.

Skrundas pagastā, kur ir dabas lieguma un "Natura 2000" teritorija, ir arī ģeoloģiski īpaši nozīmīga vieta – Ketleru atsegumi. Tie šogad kļuvuši arī par Latvijas Gada ģeovietu.

Ne viens vien laivotājs Ventas upes krastā būs pamanījis stāvus smilšakmens krastus, bet ne visi zinās, ka tie ir ar unikālu vērtību un stāsta par zemes attīstības vēsturi. “Divas svarīgākās lietas, ko šeit var nolasīt: ka senajā deltā bija paisums un bēgums. Par paisumu un bēgumu liecina augsne, augi,” stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors  Ģirts Stinkulis.

Ketleru atsegumi ir viena no retajām vietām pasaulē, kas glabā ziņas par svarīgu notikumu mūsu tālo senču evolūcijā – četrkājaino mugurkaulnieku iznākšana no jūras sauszemē. 2014.gadā izrakumos tur iegūtas apmēram 5000 senā četrkājaiņa jeb Ventastegas Curonika fragmentāro atlieku un turpmākiem pētījumiem saglabātas apmēram 700.

Un arī šobrīd nav daudz jāpiepūlas, lai rokās turētu apmēram 362 miljonus gadus senu vēsturi. “Pie pašas Ventas var atrast labus fragmentus, bet mehāniski ļoti izturīgi. Ja no rokas izkrīt, parasti fosilijas saplīst, bet no Ketleriem nesaplīsīs,” stāsta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukševičs.

Izpētīts, ka Ventastega bijis apmēram metru liels dzīvnieks, zobiem pilnu muti, medījis no slēpņa un varējis elpot gan ūdenī, gan ārpus tā. “Var pieņemt – mazs bija solītis, ko tas veica, bet milzīgs solis dzīvības evolūcijai. Ventastegas gadījumā tas ir visas Latvijas mēroga jautājums, ka varam pozicionēt ne tikai Skrundas novadā, bet visas pasaules. Tas varētu būt viens no Latvijas nozīmīgiem zīmoliem,” saka biedrības „Ziemeļvidzemes ģeoparks” pārstāvis Dainis Ozols.

Gada ģeovieta izvēlēta plašā ģeologu un dabas ekspertu aptaujā. Tādas sāka noteikt pirms astoņiem gadiem, lai sakārtotu piekļuvi šiem objektiem un popularizētu zinātnes atklājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti