Zinātnieki uzskata, ka gan putnu, gan zīdītāju atsevišķu ķermeņa daļu – knābju, ausu vai astu – palielināšanās ir saistīta ar dzīvnieku pielāgošanos klimata sasilšanai. Mainās ne tikai izskats, bet arī uzvedība: jau pirms pāris gadiem žurnālā „Global Ecology and Biogeography” bija raksts par starptautisku zinātnieku komandu, kuri izpētījuši, kā, siltumam pieaugot, mainās tārtiņu uzvedība olu perēšanas laikā.
Ja parasti mātīte olas perē dienas laikā, tēviņš to darīja nakts laikā. Analizējot putnu uzvedību vairākās tārtiņu populācijās, zinātnieki secināja, ka, pieaugot gaisa temperatūrai, pieaug tēviņu iesaiste olu perēšanā: tēviņš un mātīte olu perēšanas „maiņas” veica ievērojami biežāk, tādējādi saīsinot laiku, kas jāpavada tiešā saules iedarbībā.
Ģenētiskā programma ļauj adaptēties klimata izmaiņām
Var rasties priekštats, ka putns mainot savu uzvedību, ietekmējies no klimata izmaiņām. Pētnieks Indriķis Krams stāstīja: "Mēs uzskatām, ka tā ir pielāgošanās – visu pēcnācēju kopsumma, taču tas ir ģenētisks termins, un mēs visu mēģinām izskaidrot ar klimatu, piemēram, ja kādam ir slikta veselība, bieži vien tiek vainots slikts klimats, – ir pārāk auksts vai karsts. Taču programma, kas ir mūsu gēnos, nav domāta vienam noteiktam klimatam.
Kā piemēru Krams skaidroja, ka putni vasarā, piemēram, tārtiņi, dzīvo arī Latvijā, Nīderlandē vai Anglijā, taču ziemā tie lido uz Āfriku, kur ir pavisam cits klimats un apstākļi. Tur tie dzīvo ļoti labi, adaptējas. Pētnieks norādīja:
"Tas ir piemērs, ka organismi spējīgi dzīvot vidažādākajos apstākļos. Mūsu gēni to pieļauj, bet ir jānotiek attīstībai tādā veidā, lai ģenētiskā programma, kura organismiem jau ir, tiek realizēta uzvedībā, ārējā izskatā un ķermeņa uzbūvē."
Jaunas adaptācijas un bioķīmiskās reakcijas
Krams norādīja, ka, neskatoties uz to, ka indivīds ir realizējies, pielāgojies noteiktam klimatam, tam vienalga piemīt spējas pielāgoties arī citādākiem dzīves apstākļiem.
"Jaunie putniņi izaug jaunos apstākļos. Katru gadu apstākļi ir citādāki, jo klimats mainās strauji. Piemēram, jauns tārtiņš izaug Latvijā, taču, iespējams, ka kaut kur pavisam netālu, piemēram, Ukrainā ir klimata izmaiņas. Tas, kas ir derīgs Latvijā, vairs nebūs derīgs Ukrainā," skaidroja Krams.
Nākamais evolucionāro izmaiņu avota līmenis ir jaunu adaptāciju veidošanās, rodoties jaunam klimatam. "Te ir runa par ekoloģisko plastiskumu, kas nozīmē, ka, neņemot vērā, ka organisms izaudzis vienā noteiktā klimatā, tam vienalga piemīt pielāgošanās spējas, kas ļauj izdzīvot noteiktos apstākļos," uzsvēra Krams.
Līdz ar to rodas pilnībā nebijušas pazīmes – jaunas adaptācijas un bioķīmiskās reakcijas. Krams stāstīja, ka, iespējams, ir kukaiņi vai putni, kas vēl vakar nebija spējīgi dzīvot šajos apstākļos, bet notika mutācija un tie ir ieguvuši daudz lielāku termoizturību nekā viņu vecāki.
