Tā kā Rīgas jūras līcis iepriekšējos gados bijis vairāk vai mazāk tīrs, zilaļģes, visticamāk, atnestas ar valdošajiem vējiem - ūdens straumēm tieši no vietām, kur tās augušas.
Zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās jeb tā sauktā ūdens „ziedēšana”. Zilaļģēm atmirstot un sadaloties, ūdenī var izdalīties toksīni, kas var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un citas gļotādas kairinājumu.
"Zilaļģes krājas seklumā. Tad liekas, ka tieši seklā ūdens zona pilna ar viņām. Aiz pirmā sēkļa ūdens ir tīrāks, un peldētāju veselībai briesmas nav tik lielas," stāstīja Kadiķis. Viņš norādīja, ka ieteikums nepeldēties pārsvarā attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām - bērniem, cilvēkiem, kuri slimo un viņu imunitātes sistēma ir novājināta, kā arī tiem, kuriem ir alerģijas.
Veselam cilvēkam alerģiskas reakcijas var arī nebūt, bet tas ir ļoti individuāli, skaidroja Kadiķis.
Pašvaldība nodrošina, ka tiek apsekotas peldvietas un ziņots par to, vai tajās ieteicams peldēties. Kadiķis aicina uzticēties šai informācijai. Arī inspekcijas speciālisti, apsekojot oficiālās peldvietas un, sadarbojoties ar pašvaldību, varot dot precizētus brīdinājumus vai tos atcelt. Ūdens kvalitāte tiek noteikta vizuāli, jo toksīnu analīzes nekur Latvijā neveic. Tas neesot pieprasīts arī citur Eiropā. Pēc Kadiķa domām, tas varētu mainīties nākotnē, klimatam pārmainoties.
KONTEKSTS:
Ziņots par aicinājumu izvairīties no peldēšanās peldvietās Vecāķos, Daugavgrīvā un Vakarbuļļos. Pēc tam ierobežojumu Daugavgrīvas un Vecāķu peldvietās atcēla.
Zilaļģu „ziedēšanu” dažādās Latvijas upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un periodiski Rīgas jūras līcī novēro katru gadu. Inspekcijā norāda, ka diemžēl sakarā ar klimata pārmaiņām sagaidāms, ka nākotnē šīs problēmas tikai pastiprināsies. Aļģu masveida attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdens temperatūra virs +16° C un pietiekams daudzums barības vielu, galvenokārt slāpekļa un fosfora savienojumi, bet zilaļģes tām nepieciešamo slāpekli var fiksēt arī no gaisa. Līdzko laiks kļūst vēsāks, vējaināks un lietaināks, zilaļģu „ziedēšana” mazinās. Atkarībā no laika apstākļiem mainās gan „ziedēšanas” intensitāte, gan ilgums.
Potenciāli toksisko zilaļģu sugu masveida savairošanās vēl neliecina par toksīnu producēšanu un izdalīšanu ūdenī, līdz ar to piemērotie piesardzības pasākumi uzskatāmi par profilaktiskiem. Noteikti nedrīkst peldēties, ja zilaļģu savairošanās, ko var konstatēt pēc to netīri zilganzaļās krāsas (plēves uz ūdens, saskalojumi un citas pazīmes), konstatētas visā ūdens masā un peldvietas akvatorijā, piemēram, ezerā.
