Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mācību procesā sadarbojas ar uzņēmējiem

Burtnieka ezerā sāk balto zivju nozveju

Burtnieka ezerā sāk balto zivju nozveju

Zinātnieki un zvejnieki no Latvijas un Somijas Burtnieka ezerā sākuši balto zivju nozveju. Plaužu un raudu populācijas samazināšana un plēsīgo zivju populācijas palielināšana ir pirmais solis ezera ekosistēmas atveseļošanā.

Pēdējos gados ezers strauji aizaug, ūdens kvalitāte pasliktinās un novērojama intensīva ūdens ziedēšana, arī pārmērīga zilaļģu veidošanās. Lai izstrādātu ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskās atveseļošanas plānu, Burtnieka ezera izpēte norisinās jau kopš 2013. gada.

Burtnieka ezerā ir pārāk daudz balto zivju, kas negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti - to iepriekš veiktajos pētījumos secinājuši zinātnieki no Latvijas un Somijas.

Lai palielinātu plēsīgo zivju populāciju, kas ezerā ir vien aptuveni 15%, pētnieki sadarbībā ar somu zvejniekiem uzsākuši melioratīvo zveju jeb balto zivju nozveju.

Ezerā viņi ievietojuši liela izmēra murdu, ko ik dienu regulāri pārbauda. Plēsīgās zivis, kā, piemēram, līdakas, zandartus un asarus, zvejnieki palaiž atpakaļ ūdenī, bet baltās zivis nozvejo.

To, kā veikt balto zivju nozveju, vietējiem māca somu zvejnieki, kuriem liela pieredze melioratīvās zvejas programmas īstenošanā. Tā ir ne vien eksperiments pētniekiem, bet vienlaikus arī mācībstunda vietējiem zvejniekiem, kuri turpmāk uzraudzīs murdus.

“Mēs šeit ieradāmies, lai parādītu, kā tas darāms.

Pirms aptuveni 30 gadiem arī mūsu ezers Somijā bija ļoti līdzīgs Burtniekam - tur bija ļoti daudz balto zivju, kas negatīvi ietekmēja ezera ekosistēmu. Mēs sākām tās nozvejot. Tagad mūsu ezers ir savests kārtībā.

Nu, skatāmies, kā tas strādās šeit,” norāda pētnieks no Somijas Mati Jākola.

Šāds projekts Latvijā tiek īstenots pirmo reizi. Pētnieki prognozē, ka, samazinot balto zivju skaitu, palielināsies plēsīgo zivju populācija, kurām būtiska loma ezera ekosistēmas barības ķēdē. “Lielās baltās zivis uzrušina grunti un it kā iemaisa atpakaļ ūdenī tās barības vielas. Tad nu, rupji sakot, saduļķojot un tādējādi pasliktinot ūdens kvalitāti. Tās mazās baltās zivis izēd zooplanktonu, tādus mazus vēzīšus, kas pēc tam savukārt neizēd tās mikroskopiskās aļģes, kuras zied,” klāsta Vides risinājumu institūta pētnieks Matīss Žagars.

Šoreiz murdā 22 kg līdaku un zandartu, un aptuveni 8 kg balto zivju - plauži, raudas un ruduļi. Pētnieki vērtē, ka eksperiments izdevies, un līdz ar siltāku laiku murdā noteikti būs vēl vairāk zivju. Ilgtermiņā iecerēts nozvejot vairākus simtus tonnu. Lielākās baltās zivis Burtnieku novada pašvadība nodos izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, bet mazākās - zvēraudzētavām. Daļu pētīs arī zinātnieki, veicot to uzskaiti un dažādus mērījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti