Atšķiras ZM un VARAM redzējums par izmaiņām mazo ērgļu aizsardzībai

Aptuveni 10% no mazā ērgļa ligzdām katru gadu cieš no mežizstrādes ietekmes – to pētījumā konstatējuši ornitologi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) pēc iepazīšanās ar pētījumā secināto saka, ka būtu jāuzlabo dabas aizsardzības prasības mežā. Savukārt par mežsaimniecības jomu atbildīgajā Zemkopības ministrijā (ZM) domā, ka nekādas izmaiņas normatīvos nav nepieciešams – pietiks ar to, ka meža īpašnieki ievēros jau esošās prasības.

Ne putna ligzdas koks, ne mežs mikroliegumā

"Šobrīd mēs esam mazā ērgļa ligzdas nogabala malā, kur, kā redzams, šobrīd ir kailcirte, kurā ir palikuši pāris koki. Šajā vietā pērnā gada vidū tika konstatēta sekmīga mazā ērgļa ligzdošana, un šogad šajā vietā ir oficiāli izveidots mikroliegums mazā ērgļa ligzdošanas vietas aizsardzībai. Kā mēs šobrīd redzam, te nav palicis ne putna ligzdas koks, nedz arī mežs. Šobrīd mums šādi gadījumi jau ir divi, kur nocirstas mežaudzes mikroliegumā," stāsta ornitologs, mazo ērgļu pētnieks Jānis Ķuze.

Atšķiras ZM un VARAM redzējums par izmaiņām mazo ērgļu aizsardzībaiSintija Ambote

    Latvijas Radio kopā ar Ķuzi dodas kādā Lielvārdes novada mežu masīvā pāris kilometrus. Šobrīd par aizsargājamo teritoriju šeit nekas vairs neliecina. Likums mazā ērgļa ligzdas apkārtnē ļauj veidot mikroliegumu 5 līdz 30 hektāru platībā. Ornitologs gan saka, ka, lai izvairītos no konfliktiem ar īpašniekiem, aprobežotās platības veido vidēji ap sešu hektāru platībā. Bez rupjā pārkāpuma piemēra valstī kopumā sugu aizsardzības ignorēšana ir sistēmiska, uzskata Ķuze.

    "Mēs šādas izklaidus ligzdojošās putnu sugas, kas ligzdo mežā, Latvijā sargājam tikai uz papīra.

    Mums ir likums  – sugu un biotopu aizsardzības likums, kura viens pants noteic, ka īpaši sargājamo sugu ligzdošanas vietu postīšana nav pieļaujama. (..) Te mēs sagaidītu, ka ir noteikti normatīvi, kas uzliek par pienākumu teritorijas īpašniekam tiešām saprast, kur tās sugas atrodas, un novērst iespēju, ka šādās vietās varētu tikt ieplānota mežizstrāde. Taču te sākas problēmas, jo realitātē Latvijā neviens mežu īpašniekam neuzliek par pienākumu saprast, vai šajā mežā dzīvo mazais ērglis vai te ligzdo melnais stārķis, vai te ir īpaši sargājams biotops. Tas nozīmē, ka īpašnieks var vienā dienā aiziet uz Meža dienestu, izņemt ciršanas apliecinājumu un ligzdas koku nocirst. Un tas ir jautājums politiķiem, kāpēc šāda situācija Latvijā ilgstoši ir bijusi iespējama," vaicāja Ķuze.

    Arī Lēdmanes pusē kādas lauku ceļmalas cirsmas vidū starp daudzajiem palikušajiem celmiem ir kāda pamatīgāka bērza paliekas, kur iepriekš bijusi mazā ērgļa ligzda un attēlos redzama ar jauno putnu iekšā.

    "Mēs iesniedzām Meža dienestam informāciju par to, ka šeit ir šī ligzda. Tāpat sagatavojām arī aizsardzības pieteikumu, savukārt Meža dienests mums uzrakstīja atbildi, ka, pārbaudot vietu dabā, ligzda neesot atrodama, un liegumu šajā vietā neveidos. Turklāt, kas ir interesanti, ka gabalu tālāk te bija arī vēl viena ligzda, kurā ligzdo peļu klijāns un, kā redzam, arī tā ligzdas koka vairs nav. Tas nozīmē, ka šeit nav ievēroti pat elementāri meža dabas vērtību saglabāšanas noteikumu – te bija jāsaglabā vismaz ligzdas koks un koku grupu apkārt. Šeit nav izdarīts pat tas," teica ornitologs.

    Ornitologs turpina, ka vairāk nekā divas trešdaļas no mazo ērgļu ligzdām atrodas tieši privāto īpašumu mežos.

    Šī suga ligzdo meža malās, mazos mežu puduros pēc iespējas tuvāk lauksaimniecības zemēm, kurās putns meklē barību.

    Mazā ērgļa aizsardzības projektā trīs gadu laikā atrastas vairāk nekā 400 ligzdas un iesniegti ap 300 pieteikumi mikroliegumu izveidei.

    Taču ornitologi projektā secinājuši, ka katru gadu aptuveni desmito daļu ligzdu skar mežizstrāde.

    "Mums nav pamata uzskatīt, ka mazais ērglis būtu īpašs gadījums. Ir bijušas situācijas, kad līdzīgi atrodam melnā stārķa ligzdas. Un tā atšķirība ir tikai tajā, ka par mazo ērgli mums šobrīd ir ļoti labi dati, par ko varam izdarīt secinājumus. Un ir pilnīgi skaidrs, ka mēs neievērojam paši savus likumus un mēs neievērojam arī Eiropas direktīvu prasības," teica Ķuze.

    Ko darīs atbildīgās iestādes?

    Latvijas Dabas fonds un Ornitoloģijas biedrība apkopotos pārkāpumus nosūtījušas arī Vides un Zemkopības ministrijām. Kopumā izvērtēšanai iesniegta informācija par 36 gadījumiem.

    VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste atzīst, ka ministrija vērsīsies ZM un Valsts meža dienestā (VMD).

    "Šeit pamatā ir Zemkopības ministrijas noteikumi. Šie ir tie sarežģītie un smagie noteikumi, kur parasti saskaņošana ir ļoti sarežģīta, pretestība ir pietiekami liela. Acīmredzot šie noteikumi [dabas aizsardzības prasības mežā] nav tik efektīvi, kā mēs domājām līdz šim, jo to gadījumu ir pietiekami daudz, tie nav tikai atsevišķi viens vai divi gadījumi, šeit to ir krietni vairāk. Skaidrs, ka nekad nebūs tā, ka katram kokam var pielikt klāt inspektoru, tāda kapacitāte mums nebūs nekad.

    Tā kā ir jādomā par kaut kādiem citiem veidiem, mehānismiem, kā to varētu risināt. Acīmredzot arī jāuzlabo dabas aizsardzības prasības mežā (..).

    Mēs par LOB apkopotajiem datiem uzzinājām pāris nedēļas iepriekš, nevar teikt, ka tas ir zināms jau gadiem, pirms šī projekta nekas tāds nebija, bija runa par atsevišķiem gadījumiem varbūt, bet šādā apkopojumā tas ir pirmo reizi."

    Tikmēr Ķuze norāda, ka ornitologi par līdzīgiem gadījumiem runājuši gadiem ilgi, taču līdz šim mežu nozare norādījusi, ka tie ir vien izņēmumi jeb kļūdas mežu izstrādes plānošanas procesā. Latvijā ir 134 000 mežu īpašnieku, kuru biedrības vadītājs Arnis Muižnieks vērtē, ka tad, ja noteikumi konkrētajos gadījumos ir pārkāpti, īpašniekiem jāuzņemas atbildība, jo pirms ciršanas meža platība būtu jāapseko. Taču kopumā, viņa ieskatā, meža īpašnieku attieksmi mainītu sakārtota kompensāciju sistēma, atgriežot mežaudzes vērtību izstrādes liegumu gadījumos.

    ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidro, ka ministrija patlaban izvērtē nevalstisko organizāciju (NVO) iesniegto informāciju.

    Ozols uzskata, ka minētie pārkāpumi ir atsevišķi gadījumi, nevis ierasta prakse nozarē, un esošie normatīvi tādēļ nav jāpārskata, bet mežu īpašniekiem tie vienkārši jāievēro.

    "[Vispārējās dabas aizsardzības noteikumi mežā nosaka], ka mežaudzēs ir aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kā arī kokus ar putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetrus. Ja šādi koki ir nocirsti, tas, protams, ir pārkāpums un tas ir slikti, jāskatās, kas ir vainīgs. Otra lieta – pašlaik norit darbs pie mazā ērgļa sugas aizsardzības plāna izstrādes, projekta pārstāvji tikās ar Meža dienestu, kurš viņiem lūdza iesniegt pilnu informāciju par zināmajām ligzdu atrašanās vietām, lai kontrolētu, kas tur notiek. Meža dienests šādu informāciju joprojām nav saņēmis. Līdz ar to labākais instruments šajā gadījumā nav normatīvu pārskatīšana, bet gan vienkārši nodrošināt precīzu un operatīvu informācijas apriti," uzskata Ozols.

    Runājot par kompensāciju jautājumu, Ozols papildina, ka patlaban ministriju pārstāvji un meža īpašnieki piedalās tam paredzētā darba grupā, lai diskutētu, kādos gadījumos noteikt kompensācijas un kā noteikt to apmēru.

    Ornitoloģijas biedrības dati liecina, ka Latvijā ligzdo piektā daļa no visiem pasaules mazajiem ērgļiem, un to sargāšanu par pienākumu uzliek ne vien Latvijā noteiktie normatīvi, bet arī Eiropas Savienības putnu direktīva.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti