Zināmais nezināmajā

Dzīvnieku inteliģence - vai varam to izmērīt un sarindot?

Zināmais nezināmajā

Kā nosaka cilvēka temperamenta tipu un vai to varam mainīt?

Vai atjaunīgie resursi ietekmēs bioloģisko daudzveidību?

Atjaunīgie resursi var būt arī videi nedraudzīgi. Kā uz tiem pāriet saudzīgi

Vides aizstāvji pasaulē ceļ trauksmi, ka pieaugošā atjaunīgo resursu izmantošana neņem vērā citus vides aspektus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Šis jautājums nav nekas jauns, jo atjaunīgie energoresursi var būt videi nedraudzīgi, tāpēc būtu jāievieš pakāpeniski un pārdomāti, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” uzsvēra vides eksperti. 

“Šis jautājums nav pavisam jauns. Ja Latvijas mērogā mēs to saprotam ar mazām hidroelektrostacijām, piemēram, tad globāli tie ir visdažādākie atjaunīgo energoresursu ražošanas veidi,” norādīja Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis. 

Viņš uzsvēra, ka neviens vides aizstāvis nav pret atjaunīgajiem resursiem, taču pārejai uz šo resursu izmantošanu būtu jānotiek pakāpeniski, nevis mēnešu vai pāris gadu griezumā, kā tas enerģētiskās krīzes ietekmē notiek šobrīd. 

“Atjaunīgie energoresursi pēc būtības var būt videi draudzīgi, un

atjaunīgie energoresursi var būt videi nedraudzīgi, tajā skaitā bioloģiskajai daudzveidībai. Tas itin bieži šī pakalpojuma pircējiem līdz galam nav skaidrs,” Rozītis vērtēja. 

“Šobrīd mēs zinām, ka Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis krīzi, un mēs runājam ne tikai par klimata mērķu sasniegšanu, bet arī par enerģētiskās neatkarības panākšanu, kas arī ir būtiska, un šajā ziņā varbūt ir labi, ka mēs varam nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu,” atzina Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus. 

Taču uz šo jautājumu nevar skatīties vienkāršoti, ka visi atjaunīgie resursi ir labi. Cilvēki, viņaprāt, bieži aizmirst, ka pirmais labākais solis būtu tērēt mazāk enerģijas un to taupīt. 

“Atjaunojamā enerģija mums, protams, ir vajadzīga, bet ļoti pārdomāta, lai mēs, dzenoties pēc klimata mērķiem, nepasliktinātu savu dzīves kvalitāti un pārējo sugu dzīves kvalitāti,” uzsvēra Ķerus. 

Galvenā lieta, kas būtu jāsaprot, ir, ka bioloģiskās daudzveidības rādītāji pasaulē šobrīd ir kritiski, bet tā ir visa pamatā, skaidroja vides aizsardzības konsultants Rolands Ratfelders: “Attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, lielā izsaukuma zīme ir par to, ka mēs ceļam trauksmi par dabas stāvokli kā tādu, jo šobrīd, es nebaidīšos no šī secinājuma, stāvoklis ar bioloģisko daudzveidību visur, gan Eiropā, gan pasaulē, ir kritisks.” 

“Piemēram, tas, cik veiksmīgi mēs spēsim nākotnē nodrošināt pasauli ar pārtiku, ir tieši atkarīgs no bioloģiskās daudzveidības,” viņš piebilda. 

Atjaunīgie resursi, nepārdomāti izmantoti un uzstādīti, vidi un bioloģisko daudzveidību var ietekmēt daudz dažādos negatīvos veidos, stāstīja Rozītis. Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par to, ka kāds vēja parks tiktu uzstādīts aizsargājamā zonā, ietekmes ir daudz komplicētākas. 

“Pirmkārt, mēs runājam par hidroelektrostacijām, kuras nav videi draudzīgs energorisinājums, jo jāsaskaras ar zivju migrācijas iespējām. Eiropā apmēram 92% zivju populācijas ir sarukušas tieši dažādu aizsprostu ietekmē,” Rozītis stāstīja. 

Hidroelektrostacijas raisa dažādas sarkanas izsaukuma zīmes arī atsevišķu dzīvotņu iznīcināšanas un eroziju kontekstā. Tāpat diskusiju raisa meža biomasas izmantošana, arī vēja enerģija var negatīvi ietekmēt vidi, ja netiek pārdomāts, kurā vietā, kādā apjomā tiek izvietotas turbīnas. 

“Es gribētu teikt, ka arī saules paneļi, kas pirmajā mirklī varētu būt visdraudzīgākais enerģijas ieguves veids, arī pēc būtības var būt ietekme uz dažādām dzīvotnēm,” viņš norādīja. Rūpīgāk būtu jāizvērtē arī izejmateriāli, no kādiem šīs tehnoloģijas tiek ražotas, jo arī to izmantošana un ieguve ilgtermiņā var nebūt labvēlīga. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt