Dienas ziņas

Baltkrievijā aizturētos apsūdz terorisma plānošanā

Dienas ziņas

No kurienes smaka?

Aizkrauklē zālienus pārveido par dabiskajām pļavām

Aizkrauklē mauriņus pārveido par dabiskajām pļavām

Aizkrauklē šovasar vairāki ārpus centra zālieni pārtop par dabiskajām pļavām. Finansiāls ieguvums no tā pašvaldībai nebūšot, bet mērķis esot veidot teritorijas, kurās iespējams baudīt dabisku skaistumu. Šādu ideju atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), bet aizkraukliešu viedokļi dalās.

Zaļš mauriņš ar kādu krāšņu puķudobi ir daudzu pilsētu, tostarp arī Aizkraukles, zaļās zonas vizītkarte. Aizkrauklē gan līdztekus ierastajam mauriņam šovasar ir vietas, kur zāliens tiek pļauts nevis astoņas reizes gadā kā ierasts, bet tikai vienu - tad, kad augi jau izziedējuši.

“Apzinot  pilsētas teritorijā esošos zālienus un ņemot vērā Zemnieku saeimas ieteikumus, mēs nolēmām, ka pilsētas teritorijā tiks izveidotas dabiskās pļavas.

Mērķis ir saglabāt  lielāku augu daudzveidību un padarīt šo ainavu dabiskāku, skaidroja Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis.

Šāds eksperiments Aizkrauklē  veikts trīs vietās apmēram trīs hektāru platībā.  DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns telefonsarunā skaidro, ka  mauriņu kults ir aizgājis par tālu, un tas noteikti esot atbalstāms pasākums.

“Tur, protams, kukaiņiem būs pagrūtāk, un viņu būs mazāk.  Attiecībā uz augiem šajās dabiskajās pļavās vai dabiskajām pielīdzinātajām pļavām, es domāju, ka tam ir jēga,” uzskata Svilāns.

Pārmaiņas ārpuscentra zālienos pamanījuši visi uzrunātie aizkrauklieši, tomēr viedokļi ir atšķirīgi. “Ļoti labi, jo tad, kad ir karsts laiks nopļautais zāliens ātri izkalst, un nekas labs tur nav gaidāms. Līdz jūlija beigām  vismaz zāle izaugs un zeme nekaltīs,” uzskata aizkraukliete Maruta.

Tikmēr aizkrauklietim Vitālijam viedoklis ir divējāds: “Ja zāle neaugs gara, tad labi, bet, ja tā būs gara, tad būs  tikai blusas un ērces. Tas nav visai labi”.

Daži zāles nepļaušanu tulko kā nolaidību un pauž neizpratni, kāpēc pilsēta  šogad  pametusi novārtā atpūtas vietas. “Šogad ļoti maz ir pļauts, citus gadus gan ļoti kārtīgi tika pļauts. It sevišķi pagājušajā gadā – pie Daugavas visapkārt bija nopļauts, bet šogad ne reizi nav pļauts. Nav pļāvēju vai kā? Nezinu, kur tā vaina meklējama,” saka makšķernieks Kārlis, kurš atzīst, ka viņam labāk patīk pļauta zāle, jo tad vide ir sakoptāka un tīrāka.

Plānots, ka arī nākamājā gadā dabisko pļavu izveide tiks turpināta attālāk no centra, bet citviet joprojām būšot ierastais mauriņš.

KONTEKSTS:

Lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība "Zemnieku saeima" šovasar aicināja lauksaimniekus, pašvaldības un valsts autoceļu uzturētājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā - pēc vasaras saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti