Vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties. Ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, skaidroja biedrība.
Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir padomju laiku mantojums, jo tādi tolaik bija skaistuma un saimnieciskuma standarti.
“Šobrīd vērtīgāk būtu izmantot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu pieredzi - ceļmalas saglabāt kā ziedošu dabīgo augu joslas, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā,” uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre.
“Pļaujot ceļmalas, sākot no jūlija sākuma, palielinās augu dažādība, līdz ar to ir vairāk un ilgāk apputeksnētājiem pieejama barības bāze. Ceļu malās paspēj izligzdot putni un ne mazāk svarīgs ir arī estētiskais faktors. Autobraucēji var priecāties par krāsainajām ceļmalām,” norādīja biedrības priekšsēdētāja vietniece.
Viens no plaši izmantotiem argumentiem biežai ceļmalu pļaušanai ir ceļu satiksmes drošība un autobraucēju redzamība. “Protams, ka ceļmalu pļaušana būtu jāizvērtē katrā konkrētajā situācijā. Ja grāvji ir aizauguši ar krūmiem un ir palikusi neliela ceļmala, ir būtiski, lai tā nodrošinātu labu redzamību, tātad jāpļauj salīdzinoši bieži,” atzina Dzelzkalēja-Burmistre.
