Par sunīti Loti LTV raidījums "4. studija" uzzināja no Raunas iedzīvotājiem pērnā gada nogalē. Viņu kaimiņiene – sunītes saimniece – bija mirusi, un par Loti neviens neuzņēmās nekādu atbildību. Lotes liktenis rūpēja ar īpašumu un tā iespējamajiem mantiniekiem nesaistītiem cilvēkiem, kuri baroja arī "Vecgaiļu" mājās pamestos kaķus. Vēlāk suns tika noķerts un nogādāts Valmieras dzīvnieku patversmē – drošībā.
"Lote bija ļoti nekopta, izskatījās diezgan bēdīga, bet bija diezgan labi barota, jāteic. Ļoti bailīga.
Tad, kad pieskārās, viņai pilnīgi visi muskuļi savilkās. Tik ļoti sabijusies.
Es domāju, ka droši vien gaidīja, kad viņu sitīs," pastāstīja Judīte Rūsa, kura Valmieras dzīvnieku patversmē rūpējas par suņiem.
Sunim bijusi nepieciešama nedēļa, lai saprastu, ka patversmē pāri nedarīs. Ieguldīts nopietns darbs, lai suns atkal uzticētos cilvēkiem.
Interese par Lotes adopciju bijusi teju momentā. "Uzreiz pēc jūsu sižeta piezvanīja un vismaz piecas reizes atnāca, skatījās, baroja. Lotei patika ēst. Viņa nāk tad klāt un draudzējās," pastāstīja patversmes darbiniece.
Loti adoptēja Valmieras iedzīvotāja Laima. Lēmums bijis cītīgi izsvērts, taču seniore tagad pārdzīvo, ka vecuma dēļ viņai grūti tikt galā ar suni, kas pagātnē piedzīvojis vardarbību.
"Es pateikšu jums, kā ir, – es netieku ar viņu galā, un es došu viņu atpakaļ uz patversmi. Es nāku: "Lotiņ, Lotiņ." Lotiņa skrien lejā istabā, bēg no manis, šausmās krīt uz grīdas, čurā uz grīdas. Šitā trīs dienas pēc kārtas. Viņa no manis bēg. Tagad viņa stāv pie durvīm. Es saucu: "Lotiņ, Lotiņ." Viņa drusku panāk. Es tā kā aiz tās siksnas pavelku – viņa nenāk. Viņa man nāca trīs dienas istabā, tā kā gultā gulēja, kāpa uz radiatoriem, skatījās pa logu te. Es viņu mīļoju un čubināju," pastāstīja Laima.
Lote baidās no jebkura lielāka trokšņa. "Viņa ir sista. Man te televizora pults nokrita no krēsla. Ārprāts! Viņa lēkšiem prom uz otro stāvu," stāstīja Laima.
Lotes izvešanu pastaigā Laima uzticējusi savai paziņai Zilgai Kalniņai, kurai ir pieredze darbā ar suņiem. Viņa ir pārliecināta, ka Lote būs brīnišķīgs draugs cilvēkiem, kuriem ir interese darboties ar fiziski cietušu suni. Lote esot ļoti miermīlīga, nekad neuzbrūk, taču suņa nākotnē vajadzēs ieguldīt daudz sava laika un arī spēka.
"Suncīte baidās no pilnīgi visa. It kā ir interese par apkārtējo, bet baidās gan no cilvēkiem, gan automašīnām.
Viņa cietusi ļoti, ļoti, un es domāju, ka viņas īpašnieku vajadzētu tādu, kas ir jau kādu sunīti veiksmīgi apmācījis. Ka viņš saprot, kā tas notiek. Plus vēl vajag kāda kinologa palīdzību, kas konsultē, palīdz, kā darīt, kā tikt vaļā no bailēm. Es saprotu, ka nedrīkst žēlot. Šeit saimniece bija ļoti jauka, ļoti mīļa, bet pietrūka zināšanu un attiecīgi arī spēka, lai ar to visu tiktu galā," sacīja Zilga.
Lote ir piereģistrēta Lauksaimniecības datu centra bāzē, ir sterilizēta. "4. studijas" rīcībā ir informācija, ka Lote šajā datu bāzē līdz nonākšanai patversmē fiksēta kā mirusi, tomēr datu aizsardzības dēļ LTV nevarēja pārliecināties par šo norādi reģistrā.
Patversme ir gatava rūpēties par Loti un ar viņu turpināt strādāt, lai atrastos īstais cilvēks, kurš suni vēlēsies pieņemt savās mājās.
"Ir jāievēro daudzas lietas, kas varbūt pie citiem suņiem nav, bet tieši tam sunītim tas ir jāievēro. Tā ka nedrīkst viņam uzbāzties nemaz. Viņam ir jāsaprot, ka tu esi saimnieks un viņš pie tevis vienkārši nāk, ka tu esi tas, kas viņu baro. Tas ir svarīgākais, un tam ir vajadzīga milzīga pacietība. Un mīlestība," sacīja Judīte Rūsa.
Mīlestība ir nepieciešama arī pārējiem sešiem suņiem, kas patlaban rehabilitējas nelielajā Valmieras dzīvnieku patversmē pēc cilvēku nežēlības. Tur patlaban atgūstas suns, kurš ķēdē bez pārtikas un ūdens pavadījis vairāk nekā nedēļu, jo saimnieks bijis miris un šo faktu neviens nebija pamanījis. Tāpat kucēns, kuru atrada piesietu mežā bez iespējām izdzīvot. Viņiem, gluži tāpat kā Lotei, būs jāiemācās pieņemt, ka cilvēks spēj arī mīlēt, rūpēties un būt labākais draugs.
