Guntars raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka līdz šim nav pieredzējis līdzīgus gadījumus, kad stirnas nāktu mājās: "Pirmais gadījums. Vienu rītu gāju pēc malciņas iekšā, un man uzreiz lec virsū. Es teikšu tā, ka es sabijos, bet tad ieraudzīju, ka tā ir stirniņa un iesāku ar viņu komunicēt."
Guntars sprieda, ka stirna bija pārēdusies ziemas rapsi no apkārtējiem laukiem un viņai sākušās kuņģa problēmas. Viņa centieniem iedraudzēties ar stirnu sociālajos tīklos līdzi sekoja tūkstošiem cilvēku. Daļa gaidīja, kā šī draudzība attīstīsies, daļa apbrīnoja vīra labo sirdi. Guntars vēlējās palīdzēt nelaimē nonākušajam dzīvniekam, kura dzīvībai draudēja briesmas, taču nezināja, kā.
"Es jau viņu aiznesu ar kādus 50 metrus tālāk – domāju, lai tak iet prom. Viņa taču atnāca atpakaļ, ielīda šķūnītī un gulēja," atklāja Guntars.
Uzņemtajos video redzams, kā stirna snaikstās gar Guntara sarūpētajiem dārzeņiem un dzer siltu ūdeni.
Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) uzsvēra, ka
stirnas, kuras, atnākušas pie cilvēka, uzvedas neadekvāti, ir slimas. Iemesls var būt jau pieminētais rapsis, vīrusu infekcijas vai traumas, kas gūtas uz autoceļa. Palīdzība noteikti ir jālūdz veterinārārstiem.
"Šis nav pirmais un vienīgais gadījums, kad pēc barošanās rapsī stirnas paliek neadekvātas. Tad viņas nāk pie cilvēkiem, paliek apātiskas, kļūst par ļoti vieglu mērķi suņiem, apdraud pašas savu drošību. Tas ir līdzīgi tāpat kā cilvēks, piemēram, piedzēries, lietojis alkoholiskos dzērienus diezgan daudz, un tad iet pa ceļa malu streipuļodams. Loģiski, ka cilvēks tajā brīdī ir daudz apdraudētāks nekā tad, kad viņš ir normālā stāvoklī un iet ar lukturīti un atstarojošo vesti," skaidroja Slīteres Nacionālā parka dabas centra izglītības speciālists Ritvars Rekmanis.
Nav statistikas, cik daudz stirnu ziemas periodā aiziet bojā rapša dēļ un cik dzīvnieku spēj izdzīvot. Tomēr ir skaidrs, ka tieši rapša ienākšana lauksaimniecībā ir radījusi daudz ciešanu šiem dzīvniekiem, un, kā atzina speciālists, tā tiešām ir problēma.
"Jāpriecājas par to, ka ar aļņiem nav šāds variants, kad viņi ēd šo rapsi un nāk pagalmos iekšā, jo alnis taču ir daudz lielāks, smagāks dzīvnieks," pauda Rekmanis.
Savulaik stirnas savvaļā spēja izdzīvot pat 12 gadus, taču, kopš Latvijā sāka audzēt ziemas rapsi, šo dzīvnieku mūžs ir krietni samazinājies. Arī Guntara negaidītā viešņa gāja bojā.
"Trīs dienas viņa te bija, un tad es atbraucu vienu dienu, un viņa vairs nebija starp dzīvajiem. Te kāds bija palīdzējis viņai, bija izplūkāta, bet, saprotams, ka viņai bija grūti pretoties, aizskriet viņa nevarēja," sacīja Guntars.
Rapša audzēšana tiek subsidēta, un tas tiek sēts ļoti plašās teritorijās, kuras nav iespējams ierobežot. Taču ziemā šie zaļie asni pārnadžiem ir nāvējošs pusdienu galds. Dabas aizsardzības pārvaldē saka – šis gads ir īstais brīdis, kad uzsākt diskusiju par lauksaimniecības kultūrām, kuras kaitē meža dzīvniekiem, jo Dabas muzejs kā gada dzīvnieku ir nominējis tieši stirnu.
