Jauns tēviņš, jauns pāris
Putnu ligzdošanas tiešraides kamerā Durbē nu redzami vien vējā plīvojoši koku zari. Šī vienmēr bijusi iecienītākā putnu ligzdas tiešraide Latvijā. Savulaik 2020. gadā tajā mitinājās jūras ērgļu pāris Raimis un Milda, kuru vētrainajām attiecībām līdzi sekoja daudzi Latvijas iedzīvotāji.
Latvijas Dabas fondā pastāstīja, ka šobrīd ligzda ir nokritusi. Ornitologs Jānis Ķuze atzina – tas nav nekas neparasts, taču šajā reizē ir pamatotas aizdomas, ka putni ligzdu varētu neatjaunot.
"Šoreiz ligzdas nokrišana ir sakritusi ar situāciju, ka ir nomainījies viens no pāra putniem. Proti, tēviņš, kurš ligzdoja šajā ligzdā iepriekšējā sezonā, ir pazudis, un mātīte šobrīd sāk veidot pāri ar jaunu tēviņu. Jaunu arī vecuma ziņā. Šim putnam mēs zinām izcelsmi – tas ir šķīlies 2017. gadā. Ņemot vērā, ka jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā, mēs varam pieņemt, ka šis putns līdz šim nav ligzdojis," stāstīja Ķuze.
Putni pāris reizes nesekmīgi mēģinājuši ligzdu atjaunot, taču līdz šim tas nav izdevies. Tāpēc ir pamatotas aizdomas, ka šajā vietā ligzdošana vairs nenotiks un kameru nāksies pārcelt citā vietā.
"Durbes ligzdu vērojam jau desmito gadu, un šajā laikā esam redzējuši tur daudzu pāru nomainīšanos. Esam redzējuši konfliktus, esam redzējuši sekmīgas un nesekmīgas ligzdošanas. Un šīs nesekmīgās ligzdošanas ir ietekmējuši dažādi apstākļi. Esam redzējuši pat to, ka notiek iekšsugas konkurence, ka atlido sveša mātīte un izēd dējumu. Ļoti interesantas lietas. Ir vietas, kur mēs pie noteiktiem apstākļiem kameras novācam. Piemēram, zivju ērgļu vieta, ko vērojām daudzus gadus, tur bija iestājusies zināma stagnācija," pastāstīja Ķuze.
Šosezon – vismaz 10 ligzdu tiešraides
Šobrīd aktīvas ir vēl divas tiešsaistes ligzdas – jūras ērgļi Ķemeru Nacionālajā parkā un vistu vanaga ligzda, kurā putni gatavojas jaunajai ligzdošanas sezonai, kas sāksies jau pavisam drīz – pavasarī.
Šajā sezonā kopumā varēs vērot vismaz 10 putnu ligzdošanas vietas – jūras ērgļus, mazos ērgļus, melno un balto stārķi, zivju ērgļus, vistu vanagus, svīres un melno kliju. Iespējams, šajā sezonā skatītājiem būs iespēja vērot arī kādu jaunu putnu sugu, taču to fonds pagaidām tur noslēpumā.
Putnu vērošana tiešsaistē ar diennakts pieeju šiem datiem dod nebijušu iespēju ieraudzīties pašos intīmākajos putnu dzīves momentos un izprast putnu uzvedību un attiecības.
Arī Latvijas Ornitologu biedrības ornitologs Agnis Bušs norādīja, ka ar ierastajām putnu vērošanas metodēm šādus datus ievākt nebūtu iespējams.
"Pirms vairākiem desmitiem gadu ornitologi to darīja, sēžot slēpnī pēc iespējas tuvāk ligzdai un, protams, tas nevarēja notikt 24 stundas diennaktī. Kādas stundas vai dienu pavada slēpnī, – ko novēro, to novēro. Tā ka noteikti ir šis zinātniskais ieguvums. Bet tajā pašā laikā ir ļoti svarīgs izglītojošais un emocionālais ieguvums, ka putnus ir iespējams redzēt tuvumā. Cilvēki arvien vairāk iepazīst, ierauga, jūt līdzi," uz tiešsaistes kameru priekšrocībām norādīja Bušs.
Tiešraides veicina interesi par putnu vērošanu
Turklāt šīs tiešraides veicina arī iedzīvotāju interesi par putnu vērošanu. Pēdējos gados krietni palielinājies Ornitoloģijas biedrības biedru skaits, un šobrīd tas sasniedz 800 cilvēku, pavēstīja Bušs. Tāpat liela interese ir arī par biedrības lekciju ciklu "Pirmie soļi putnu atpazīšanā". To organizē katru gadu, un apmeklētājus videolekcijās iepazīstina ar visiem Latvijas putniem, lai tālāk interesenti var patstāvīgi vai kopā ar domubiedriem doties dabā un šīs zināšanas nostiprināt.
"Ja cītīgi mācās, tad divu gadu laikā normālā līmenī var iemācīties visus vai gandrīz visus putnus," sacīja Bušs.
Pirmajās sezonās lekcijās bija daži desmiti dalībnieku, taču šogad putnus iepazīst jau 160 cilvēku. Arī putnu ligzdu tiešraides nemainīgi ir populāras, uzsvēra Dabas fondā. Tām ik gadu ir aptuveni četri miljoni skatījumu. Populārākā ir Durbē, bet pārējās skatījumu daudzums atkarīgs no tā, kas ligzdā notiek. Putnu vērotāji īpaši aktivizējas periodos, kad ligzdās notiek dramatiskāki notikumi. Ligzdošanu iespējams vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapā, "Youtube" kanālā un arī portālā dabasdati.lv.
