Kā labāk dzīvot

Dzirdes traucējumu korekcijas iespējas Latvijā

Kā labāk dzīvot

Daudzdzīvokļu māju renovācija: sarežģītā būvprojekta izstrāde

Svarīgie termini - klimata pārmaiņas un zaļais kurss: kā tos saprot sabiedrība

Klimata pārmaiņas un zaļais kurss. Kā šos terminus saprot sabiedrība?

Kopš 2021. gada klimata pārmaiņu svarīgums sabiedrības ikdienā krietni samazinājies, un tas ir saprotams, taču par klimata pārmaiņām un zaļo kursu joprojām izplatās arī mīti un dezinformācija, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa un organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics.

Klimata pārmaiņas un zaļais kurss – termini, kas bieži dzirdami, redzami un lasāmi medijos, bet vai gana apspriesti un saprasti sabiedrībā? No cilvēkiem bieži dzirdamas frāzes – klimata pārmaiņas ir cikliskas, viss notiek tā, kā tam jānotiek, gan atgriezīsies atkal arī aukstuma un ledus periods.

"Katru reizi, kad runāju ar klimata skeptiķiem, man gribas teikt, – kā man gribētos, lai jums ir taisnība, lai tiešām visi zinātnieki, kas jau vairāk nekā 50 gadus ir pierādījuši to, ka klimata pārmaiņas notiek, ka vidējā temperatūra paaugstinās, ka tas izraisa sekas, kuras šobrīd jau ir neatgriezeniskas, ka tas viss ir kļūda. Tiešām, ļoti to gribētu," atzina Brizga-Kalniņa.

Viņa norādīja, ka zinātnieki skatās uz klimata pārmaiņām 10 tūkstoš gadu ciklā, kopš iepriekšējā ledus laikmeta, un diemžēl dati neliecina, ka notiekošais ir cikliskas, dabiskas pārmaiņas.

"Ja palūkojas tās līknes, kas raksturo pasaules attīstību kopš industriālās revolūcijas sākuma, gan iedzīvotāju skaita pieaugums, gan enerģijas patēriņš, gan piesārņojums, – tās visas ir tā saucamās hokeja nūjas līknes, kad tas pieaugums sākumā ir tāds normāls, bišķiņ paliek siltāk, un tad tas viss aiziet ļoti strauji uz augšu ģeometriskā progresijā. Lai kā mēs to gribētu neredzēt un neatzīt, cilvēka ietekme tomēr ir zinātniski pierādīta," norādīja Brizga-Kalniņa.

Vienlaikus eksperte uzsvēra, ka saprot cilvēku skepsi un neticību. Pirmkārt, Latvija tiešām ir labā situācijā, un mēs dramatiskas klimata pārmaiņas paši uz ādas neizjūtam.

"To, kas notiek pie mums, var salīdzināt ar elektrības slēdzi, kurši nevis ar klikšķi izslēdz gaismu, bet kurš pamazām tiek pagriezts, un gaisma tiek samazināta lēnām. Bet tāpat arī pie mums vidējā temperatūra paaugstinās, ir ilgāki sausuma periodi, ir lielākas lietavas, samazinās to dienu skaits, kad zeme ir segta ar sniega segu. Tas viss notiek pamazām, bet, jā, nav skaidri redzams, mūsu acu priekšā nav tādu traģisku notikumu," skaidroja Brizga-Kalniņa.

Vienīgais, kas patiesi šogad licis sabiedrībai aizdomāties, ir plūdi Jēkabpilī un milzīgie krusas graudi Dobeles pusē, taču tie ir tikai atsevišķi gadījumi, kas no atmiņas pagaist visai ātri, turklāt gan lielgraudu krusai, gan plūdiem atrodami precedenti arī pirms 30 un vairāk gadiem.

"Ir ļoti saprotams tas, ka tad, kad sākās karš Ukrainā, tad klimata pārmaiņu nozīmīgums cilvēku prioritātēs nokritās. Ir ļoti saprotams, ka cilvēkiem pie visām savām rūpēm un raizēm negribas vēl domāt arī par klimata pārmaiņām. Tas ir atsevišķu cilvēku dienaskārtībā, bet mūsu veiktā aptauja rāda, ka jautājuma svarīgums kopš 2021. gada ir samazinājies. Arvien mazāk cilvēku klimata pārmaiņas uzskata par pašu lielāko šī brīža pasaules problēmu," atzina Brizga-Kalniņa.

Lakševics pauda, ka cilvēku neticību visai būtiski ietekmē arī dezinformācijas izplatība. Piemēram, teorija, ka klimata pārmaiņas tikpat strauji norisinātos tāpat, neatkarīgi no cilvēka iesaistes, ir radusies pirms aptuveni 30–40 gadiem, un tās saknes ir izsekotas. Klimata skeptiķi mēdz būt pārliecināti, ka klimata pārmaiņas ir izdomājums, bet patiesībā ir tieši pretēji – eksistē fosilo resursu kompāniju sponsorētas domnīcas, kuras rada un izplata nepatiesus ziņojumus.

Tikmēr no otras puses, no zinātniekiem, kas klimata pārmaiņas pierādījuši, informācija bieži vien nāk sarežģītā un grūti uztveramā veidā.

"Attiecībā uz klimata pārmaiņām mēs ļoti daudz lietojam zinātniskos vārdus. Mēs sakām – emisijas un CO2, un 1,5 grādi, kas, zinātniski izpētot, ir ļoti nozīmīga temperatūras atšķirība, bet cilvēkam neliekas īpaši atšķirīgi 20 vai 21,5 grādi. Iespējams, problēma ir tajā, kā tas stāsts tika veidots, bet, ja iedziļinās, ko šie 1,5 grādi nodara planētai un kā tie maina ekosistēmas, tur ir pavisam cits stāsts," norādīja Brizga-Kalniņa.

Tāpat bieži vien cilvēkus sadusmo ziņas par plašajiem līdzekļiem, kas tiek ieguldīti zaļā kursa attīstībā, neaizdomājoties, ka vienlaikus tas nozīmē arī tehnoloģiju un dzīves kvalitātes attīstību.

"Tas, ko es gribu uzsvērt, ir – no tām izmaiņām, kas nāks caur zaļo kursu vai ekonomikas transformācijām, beigu galā iegūs arī visskeptiskākie skeptiķi, jo, ja būs energoneatkarība, ja būs nosiltinātas mājas, ja būs jaunas tehnoloģijas, ja būs labāks sabiedriskais transports, vai tu esi klimata skeptiķis vai ne, ieguvums būs jebkurā gadījumā," uzsvēra Brizga-Kalniņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti