Latvijas pērles

Krāslavas pils: Plāteru dzimtas greznais īpašums kādreiz un šodien

Latvijas pērles

Mores kauju muzejs. Tikai stāstiet mums patiesību!

Taurenes pagasta Baltā dāma un prasmīgie velosipēdu gatavotāji

«Latvijas pērles»: Brežģa kalns, Nēķena muiža un tās lustīgā baltā dāma

Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā lepojas ar vairākām pērlēm, tostarp gan ar Brežģa kalnu, kur savulaik notika dziedāšanas svētki un teātra izrādes, gan arī ar Nēķena muižu, kam ir arī sava baltā dāma, kurai patīk ballēties muižas zālē. Taurene ir dzimtā puse arī vairākiem valstsvīriem, un uz turieni devās arī Latvijas Radio raidījums "Latvijas pērles".

"Senāk mežos te ganījās tauri. Izzuda tauri, tik palika vārds. Zemi šo skaisto, kur Gauja tek cauri, par Taureni nosauca senatnīgs vārds." Tā par Taurenes vārdu 1925.gadā rakstīja šīs puses izcilais pedagogs un kultūras darbinieks Kārlis Bormanis.

Saglabājušās astoņas ēkas

Ilgus gadu simtus šo vietu dēvēja par Nēķena muižu, jo tur saimniekoja Notkenu dzimta, kuru vietējie pārlatviskojot dēvēja par Nēķeniem, lai arī pirms tam 15.gadsimta pirmajā pusē, tur Rīgas arhibīskapa uzticamajam vasalim Hansam Rennem tika nodota muiža ar nosaukumu Tauren

Šis vārds grima aizmirstībā līdz 1925.gadam, kad šo Vecpiebalgas novadā esošo pagastu nosauca par Taureni, bet muižas centram atstāja Nēķena vārdu.

Tur līdz mūsdienām ir saglabājušās astoņas muižas ēkas. Uz agrākā alus brūža pamatiem 2005.gadā uzcelta brīvdabas estrāde. No siernīcas gan mūsdienās palikuši tikai pamati. Savukārt alus ledus pagrabi atjaunoti un tajos ir ierīkots muzejs ar bijušās vēstures skolotājas Spodras Ergardes savākto materiālu ekspozīciju.

Ergarde vairāk nekā 40 gadus pētījusi sava novada pagātni un savus novadpētniecības darbus ir arī apkopojusi drukātā veidā – "Šīs zemes un cilvēku likteņgrāmata – Taurenes pagasta vēsture".

Baiso notikumu liecinieki

Grāmatā lasāms gan par senajām ēkām, kuras var gan apskatīt, aizbraucot uz Taureni, gan aplūkojot to laiku fotogrāfijas, gan lasīt aprakstus. Piemēram, Ņēķena pagasta valdes namā savulaik tikuši izmitināti cietumnieki, kurus veda no Kokneses uz Cēsīm.

Spodras Ergardes grāmatā lasāms: "Pēc 1905.gada revolūcijas jaunās pils pagrabus pārbūvēja par cietumiem, un tur izvietoja lielākos noziedzniekus. Pie pagasta mājas vai lāča kroga notika tirgus un vienreiz kāds dūšīgs vīrietis tur ir ālējies. Šo purinājuši un mēģinājuši nomierināt, bet viņš tikai turējies pretim. Un tad nolēmuši to vest uz pils cietumu. Ar varu iedabūjuši to iekšā pils pagrabā. Otrajā dienā laiduši ārā, bet cietumnieks pa nakti no augšas līdz lejai ir izjaucis krāsni. Par to nodarījumu viņam vajadzēja maksāt."

Līdzās senlaiku stāstiem par Taurenes vēsturi muzejā aplūkojams balts krekls un arī zīmīte ar krekla valkātāja svara izmaiņām pirms un pēc koncentrācijas nometnes Vācijā.

Runa ir par taurenieti Kārli Eglīti, kura svars pirms nometnes bija 74 kilogrami, bet pēc – 46 kilogrami. Kārlis Eglītis joprojām ir starp dzīvajiem. Zīmīgi, ka pērn vasarā kungs nosvinēja 100.jubileju.

Darina pulksteņus un velo

Līdzās baisu notikumu lietām-lieciniecēm priecīgāks skats veras uz koši izmargotiem sienas pulksteņiem, ko ir darinājis taurenietis Hugo Zārdiņš, kurš bijis arī prasmīgs mašīnu meistars.

"Tie ir viņa veidotie pulksteņi. Viņš vienmēr man teica tā – lai to āru taisa, kas grib, bet iekša būs mana," stāsta novadpētniece Ergarde.

Taurenē dzīvojis arī Kārlis Platais – velosipēdu izgatavotājs. Viņš ir izgatavojis ap 1000 velosipēdu un sadarbojies ar zināmiem velosipēdu ražotājiem Rīgā un Cēsīs. Ar Kārļa Platā izgatavotu velosipēdu braucis Eduards Veidenbaums un brāļi Kaudzītes. Turklāt Platais par savu darbu ieguvis četras medaļas.

Vēlreiz jāpiemin Taurenes vārda devējs – skolotājs Kārlis Bormanis, kurš paralēli vietējo skolas bērnu mācīšanai ir vadījis gan dziedāšanas biedrību, iestudējis teātra izrādes, rakstījis ciema hroniku un izdevis mācību grāmatas.

Karātavas un Līgo svinības

Viens no Taurenes vēstures lieciniekiem ir Brežģa kalns, agrāk saukts par Karātavu kalnu. Kā vēstī seni nostāsti, tur bargie kungi kāruši savus nepaklausīgos kalpus. Ergarde stāsta, ka patiesi Brežģa kalna pakājē dzīvojis kāds ļoti nežēlīgs kungs, kurš savus kalpus nogalināja, tos pakarot. Par to liecina Brežģa kalnā vēlāk atrastās sastāvdaļas no karātavām.

Vēlāk, 20.gadsimta 20.-30.gados, Brežģa kalns izmantots kultūras pasākumiem. "Katru gadu uz Jāņiem tur notika lielas svinības," stāstīja bijusī vēstures skolotāja, norādot – 1940.gadā Jāņu svinības izpalika saistībā ar PSRS karaspēka ienākšanu Latvijā. Līdz ar to neizmantotas palika arī svētkiem iegādātās raķetes.

Pirms padomju armijas ienākšanas Brežģa kalnā notikušas zaļumballes un brīvdabas teātra izrādes. Nākotnē Brežģa kalnā plānots uzbūvēt skatu torni, piebilda Taurenes pagasta kultūras nama vadītāja Ginta Babre.

"Skaidrā laikā no Brežģa kalna var redzēt pat Inešu ezeru," teica Babre,

norādot – mūsdienās Brežģa kalnā piestāj kāzinieki, arī kristību dalībnieki, lai tur tostarp iestādītu kādu koku, piemēram, liepu vai ozolu.

Slavenu personu dzimtā puse

Taurenē muižas jaunās pils pēdējie īpašnieki bija baroni Panderi, kuri veicināja šīs vietas ekonomisko uzplaukumu. Tagad Panderu muižā ir izvietojies kultūras nams un pagasta māja.

Hallē pie sienas rindojas gan visu pagasta vadītāju portreti, gan arī rinda ar ministriem, kuru dzimtā puse ir Taurene.

Taurenieši tiešām var lepoties ar savējiem. No turienes līdz ar jau pieminētajiem prasmīgajiem amatniekiem, kā arī izcilo pedagogu un kultūras darbinieku Bormani nākuši arī vairāki valstsvīri.

No Taurenes nāk 20.gadsimta 20.gadu premjers, zemkopības ministrs, tieslietu ministrs Voldemārs Zamuels, premjers, zemkopības ministrs un ārlietu ministrs Hugo Celmiņš, diplomāts un ārlietu ministrs Markuss Gailītis, izglītības ministrs Pauls Gailītis, izglītības ministrs Ernests Felsbergs un citi.

Baltā dāma, kam patīk ballēties

Arī jaunajai muižas ēkai ir savs spoks – baltā dāma, kas joprojām klimst pa muižas ēku un teritoriju. Viņa parādoties pilnmēness naktī, un viņu ir redzējuši ēkā strādājošie cilvēki, tostarp vietējais mūziķis Andris Vilders, kad pēc vēlām ballēm devies mājās.

"Ja tā ir pilnmēness nakts, tad viņam ir gadījies ar viņu sastapties. Jo tai baltajai dāmai patīkot ballēties. Sakarā ar to, ka viņš ir muzikants, tad viņa ar viņu mazliet tā kā  ballējusies," stāstīja Babre.

Tāpat iepriekšējā Taurenes kultūras nama vadītāja esot saskārusies ar pārdabisko būtni. Kultūras nama vadītāja muižas zāles svečturī salikusi un aizdedzinājusi sveces, uz brīdi pametusi telpu, bet, kad atnākusi atpakaļ, sveces bija nopūstas.

Nostāsti liecina, ka baltā dāma šai saulē bijusi kalpone, kura iemīlējusies muižkunga dēlā, un tas muižniekam neesot paticis. Viena no versijām ir tāda, ka muižkungs meiteni esot licis iemūrēt, tāpēc arī rādās jaunās meitenes rēgs, teica Babre.

Tikmēr Padomju laikos ar muižas telpām saistīti citi nostāsti – muižas telpas pirms cilvēku izsūtīšanas esot izmantotas pratināšanām un spīdzināšanām.

"Tāpēc ir bijis tā, ka tā viena paaudze ne sevišķi ir vēlējusies nākt uz šo kultūra namu, konkrēti vairāk uz mazo zāli. Lejā ir vēl arī pagrabi , kur bijuši moku kambari," stāsta kultūras nama vadītāja.

Mūsdienās gan nekas par to neliecina – muižas kopleksa jaunā pils ir atjaunota un tiek uzturēta kārtībā tik, cik to ļauj rocība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti