Kultūra

Latviešu valodā klajā nāk Gunta Šmidchena pētījums "Dziesmu vara"

Kultūra

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi „Pierakstītā skaņa”

Izstāde «Uzdrošināšanās» Kara muzejā - atgādinājums par notikumiem pirms 30 gadiem

«Uzdrošināšanās» Kara muzejā - atgādinājums par notikumiem pirms 30 gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Jau daudzus gadus 14.jūnijs Latvijā ir deportāciju upuru piemiņas diena, pieminēta gan valstiskā līmenī, gan daudzu sirdīs ļoti personiski. Vēl pirms 30 gadiem tas skaitījās pretvalstiski, bet tomēr radās cilvēku grupa, kas nebaidījās riskēt un devās pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus padomju varas upuru piemiņai.

Akcentējot šī notikuma lielo nozīmi, šodien Latvijas Kara muzejā atklās izstādi „Uzdrošināšanās”, kurā būs skatāmas vēsturiskas fotogrāfijas, Raita Valtera videomateriāli, arī dažas dziļi simboliskas lietas, tostarp tautastērps, kurā bija tērpusies Eva Biteniece ziedu nolikšanas akcijas laikā pirms 30 gadiem.

„”Uzdrošināšanās” - tā ir nosaukta mūsu izstāde, jo tik tiešām tajā 1987.gadā bija vajadzīga liela drosme cilvēkiem, kuri pirmie meta šo izaicinājumu. Neapmierinātība jau gruzdēja, bet lai to pateiktu skaļi un atklāti sabiedrībā, tur tik tiešām bija nepieciešama liela drosme,” saka izstādes autors vēsturnieks Jānis Maurītis. Viņa akcentēto vārdu „drosme” simbolizē arī izstādē eksponētais pretošanās kustības dalībnieka Jāņa Rožkalna vatenis, ko viņam nācās valkāt ieslodzījumā Permas apgabalā, notiesātam par pretpadomju aģitāciju, kā arī neglītajam vatenim pilnīgais pretstats – skaistais tautastērps, kas 14.jūnijā pirms 30 gadiem, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, bija mugurā drosmīgajai, jaunajai sievietei Evai Biteniecei. Tik daudzreiz redzēts fotogrāfijās, bet nu izstādē tas ir apskatāms arī oriģinālā.

Lielāko izstādes daļu veido vēsturiskas fotogrāfijas, un stāsts sākas ar Gunāra Astras portretu, kas ir kā visas pretošanās kustības simbols.

Fotogrāfijās redzami arī grupas „Helsinki 86” dibinātāji – Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, kas bija iniciatori arī 14.jūnija ziedu nolikšanai, bet režīms parūpējās, lai viņi paši tajā nevarētu piedalīties. Tāpat, lai izjauktu pasākumu, varas vīri Brīvības pieminekļa pakājē ļoti operatīvi sarīkoja riteņbraukšanas svētkus, taču helsinkiešu aicinājumam vienalga atsaucās cilvēku tūkstoši, ko apliecina arī tās dienas fotogrāfijas.

„Un, lūk, jau ir 14.jūnijs Bastejkalnā, kad sapulcējušies cilvēki gaida, kad beigsies riteņbraukšanas svētki pie pieminekļa, un viņus novēro čekisti, lūk, šie, kas stāv uz apmales.

Es personīgi arī biju tajā cilvēku pūlī toreiz, tā kā es to ļoti labi atceros,” fotogrāfijas komentē Maurītis.

Gaidot ziedu nolikšanu pie pieminekļa, uzrunas Bastejkalnā klātesošiem saka helsinkieši Juris Ziemelis, Heino Lāma un Edmunds Cirvelis, pēc tam gājiens dodas uz Brīvības pieminekli. Helsinkiešiem līdzi ir saritināts un zem apģērba noslēpts plakāts, ko viņi atritina pie pieminekļa un uz kura ir uzraksts „14.jūnija upuru piemiņai”. Ziedu pušķiem ir klāt lentas ar uzrakstiem „Dievs, svētī Latviju!” un „Tēvzemei un brīvībai”.

Jānis Maurītis: „Vara tik tiešām acīmredzot bija cerējusi, ka cilvēki pastāvēs, pastāvēs un izklīdīs, bet tā tas nenotika, un arī vara neiejaucās, pieeja piemineklim palika atklāta. Pēc tam, kad pirmā lielākā grupa aizgāja līdz piemineklim, tad mašīnas sāka riņķot apkārt, un pieeju piemineklim noslēdza. Bet skaļrunī skanēja – izklīstiet, netraucējiet satiksmi!”.

Daudz asāk milicija pret cilvēkiem vērsās tā paša gada 23. augustā, kad pie Brīvības pieminekļa „Helsinki 86” aicināja pieminēt Molotova-Ribentropa pakta upurus. Sapulcējās teju 10 000 cilvēku, daļa tika arestēti, bet helsinkiešus izolēja no pārējiem kādā privātā dzīvoklī. Arī par šiem notikumiem izstādē skatāmas fotoliecības.

Kā uzsver Kara muzeja speciāliste Sarmīte Baltiņa –

viens no izstādes mērķiem ir atgādināt par pašiem pirmajiem neatkarības cīnītājiem, kuru vārdi uz citu fona bieži vien paliek ēnā,

tāpat izstāde ļoti labi iederas arī gaidāmas Latvijas simtgades kontekstā:

„Jo - ja nebūtu to cilvēku, kas okupācijas laikā nesamierinājās ar režīmu un kas savu iespēju robežās pret to cīnījās, tad jau mums arī tās svinības diez vai būtu. Un tieši, ja runājam par ''Helsinku grupas'' aktīvistiem, tas tik tiešām bija tas pirmais solis, pirmais grūdiens uz tālākajām masveida organizācijām”.

Izstāde „Uzdrošināšanās” Latvijas Kara muzejā būs apskatāma līdz pat šī gada beigām.

Bet šodien visā Latvijā notiek 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto piemiņai veltīti pasākumi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti