Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalīsies atceres brīdī Litenes kapos, savukārt pēc tam viņš paredzējis piedalīties atceres ugunskura pasākumā Gulbenes novadā.
Fonda „Sibīrijas bērni” pārstāve Dzintra Geka stāsta, ka Rīgas pilī tiks aizvadīta konference 1941. gada 14. jūnija politisko represiju upuru piemiņai:
''Rīgā fonds ''Sibīrijas bērni'' organizē konferenci, tikšanos, kas notiek tagad jau 17. gadu. Tur atbrauks arī no Krievijas 1941. gada aizvesto bērnu pēcteči, tur pulcēsies no visas Latvijas cilvēki, kuri kā bērni 1941. gadā tika aizvesti. Tad konferencē piedalīsies bērnu zīmējumu, sacerējumu konkursa uzvarētāji. Zīmējumi tiks arī izstādīti un bērni lasīs savus darbus.''
Rīgā
Plkst.10 notiks piemiņas pasākums pie Šķirotavas dzelzceļa stacijas, vēlāk, plkst.15, - arī pie Torņakalna dzelzceļa stacijas. Fonds "Sibīrijas bērni" plkst.12.30 rīko gājienu no Okupācijas muzeja Rātslaukumā līdz Brīvības piemineklim, kur būs svinīgā Goda sardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija.
Pieminot svešumā aizvestos, notiks vairāki koncerti - Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde", Rīgas Latviešu biedrības namā, kā arī Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā, Rīgas Sv.Jāņa baznīcā un Rīgas Sv.Pētera baznīcā.
Mazajā ģildē piemiņas koncertā "Vēstules no tāluma" piedalīsies Zemessardzes 51.kājnieku bataljona vīru ansamblis "Dobeles zemessargi". Koncerts sāksies plkst.18, bet pirms tā plkst.16 varēs noskatīties Ingas Nesteres filmu "Latvija manā sirdī"".
Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē plkst.19 skanēs latvju dvēseles sāpju lūgsna, Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte "Dievs, Tava zeme deg!". Tās atskaņojumā piedalīsies jauniešu kamerkoris "Fortius", solisti Jānis Kurševs un Andris Gailis, pie klavierēm - Ventis Zilberts, ērģelnieks Roberts Hansons.
Rīgas Sv.Pētera baznīcā plkst.18 Boļeslava Voļaka brasbends un ērģelnieks Pēteris Vaickovskis atskaņos koncertu "Veltījums".
Rīgas Sv.Jāņa baznīcā plkst.19 notiks koncerts "Klusiņām jūra tek". Tajā piedalīsies orķestris "Rīga", Latvijas Kultūras akadēmija jauktais koris "Sõla" un Emīla Dārziņa jauktais koris. Diriģents Valdis Butāns, soliste Inese Romancāne, kokli spēlēs Līga Griķe.
Koncerts "Aizvestajiem", kurā plkst.19 Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā piedalīsies Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, rosinās klausītājus aizdomāties par neseno pagātni ar cerību, ka tā nekad neatkārtosies.
Saistībā ar Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumiem trešdien, 14.jūnijā, nepieciešamības gadījumā ierobežos gājēju kustību un slēgs satiksmi vairākās Rīgas centra ielās, informēja RĪgas domē.
Liepājā
Plkst.10.30 Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā norisināsies pirmā Liepājas ģimnāzijas direktora un filologa Arnolda Spekkes darbu lasījumu ieskaņas pasākums "Jūnijs. Spekke. Ģimnāzija".
Plkst.17 notiks svētbrīdis Liepājas Centrālkapos pie deportēto piemiņas akmens. Pasākumā piedalīsies Liepājas Politiski represēto kluba biedri, Liepājas garnizona karavīri, jaunsargi, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji un visi, kuriem ir svarīgi pieminēt izsūtījuma upurus. Pasākumu vadīs Laura Jeruma un Jānis Dreiblats, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies Ivo Fomins un Roberts Dinters.
Pēc svētbrīža dalībnieki ar autobusu dosies uz Liepājas muzeju, kur plkst.18 sāksies represēto piemiņai veltīts koncerts "Es dzīvoju starp ezeru un jūru". Koncertā uzstāsies Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris "Aija", Liepājas Bērnu un jaunatnes centra jauniešu ansamblis "Liedags", kā arī solistes Līga Jekševica un Antra Berga. Instrumentālo mūziku atskaņos Liepājas trio – pianiste Līna Andrejeva, vijolniece Beata Zariņa-Blaščinska un čelliste Dita Barona.
Jēkabpilī
Plkst.14 Jēkabpilī, 14.jūnija parkā notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts atceres pasākums "Neizsūtītā vēstule tēvam".
Pasākumā dzeju lasīs Pēteris Draņevičs, skanēs dziesmas un atmiņu stāsti par tā laika notikumiem. Daina Eglīte lasīs mammas atmiņas par Sibīrijā pavadīto laiku. Atceres pasākumā piedalīsies arī Krustpils Vissvētās Trīsvienības katoļu draudzes priesteris Viktors Naglis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils reģionālā partija) un Latvijas politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļas priekšsēdētāja Maruta Līce.
Plkst.15 Krustpils pils Izstāžu zālē tiks atklāta izstāde "Mēs atgriezāmies". Izstāde tapusi sadarbībā ar fotogrāfi Mētru Štelmaheri un Latvijas Politiski represēto biedrības Jēkabpils nodaļu. Ieeja bez maksas. Izstāde būs apskatāma līdz 1.oktobrim.
Koknesē
Likteņdārzā talkos Kokneses un Mārupes novadu politiski represēto nodaļu biedri, talkā gaidīti arī citi novada iedzīvotāji.
Atceres dienas pasākumi Kokneses novadā sāksies plkst.11 - novada iedzīvotāji aicināti piedalīties atceres pasākumā pie piemiņas akmens Stacijas laukumā Koknesē. Pasākuma turpinājumā plkst.11.40 Kokneses novada domes zālē būs iespējams noskatīties filmu par Likteņdārzu un tikties ar Kokneses fonda priekšsēdētāju Valdu Auziņu. Tāpat Koknesē ciemosies Mārupes novada represētie, kuri kopā ar Kokneses novada represēto nodaļas biedriem talkos Likteņdārzā.
*
1941. gada jūnijā apritēja tieši gads, kopš Latvija bija okupēta un ar varu padarīta par Padomju Savienības republiku.
Lai arī represijas pret iedzīvotajiem sākās jau līdz ar jauno varu, pirmās masveida izrēķināšanās ar komunistiem par bīstamiem šķitušiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem notika pēc gada. Līdz tam padomju drošības dienesti ar vietējo līdzskrējēju palīdzību veidoja sarakstus - ko lemt izsūtīšanai, kas daudziem nozīmēja drošu nāvi.
Sadzīti lopu vagonos, no stacijām visā valstī tika izvesti vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku. 80 procenti bija latvieši, otra lielāka grupa - 11% - bija ebreji, pārējie - krievi, baltkrievi, poļi un citi Latvijā dzīvojošu tautību pārstāvji.
Apsūdzības par pretpadomju aģitāciju vai kontrrevolucionāru darbību bija tikai mazākajai daļai, pārējie bija viņu ģimenes locekļi, tostarp mazi bērni, kam arī nācās ciest. Pieaugušos vīriešus uzreiz nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm. Vairākus simtus tur nošāva, citi mira necilvēcīgos apstākļos. Sievietes, bērnus un vecākos cilvēkus nosūtīja nometinājumā uz attāliem Krievijas un Kazahstānas ziemeļu apgabaliem. Arī tur daudzi mira no slimībām un bada.
Kopumā no 14. jūnijā izsūtītajiem mājās neatgriezās aptuveni 40%, pārējie varēja sākt atgriezieties piecdesmitajos gados, bet dažiem tas ievilkās līdz pat septiņdesmito gadu sākumam.
