Žurnālists norādīja uz bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža centieniem ieviest iepakojumu depozītu sistēmu, kas ļautu savā maciņā cilvēkiem sajust ieguvumu no šķirošanas. „Cilvēks uzticas tikai naudiņai. Un, ja viņš varētu PET pudeli nodot par naudiņu, viņš būtu laimīgāks nekā tad, ja „labi, būšu videi draudzīgs”. Mums tomēr dominē sabiedrībā naudas, mantas attiecības. Domāju, ka vienīgais veids, kā riktīgi sakopt – ja redzēs izdevīgumu no tā, ka viņš to dara [šķiro atkritumus]. Šobrīd tā ir politinformācija,” sacīja Olte.
Žurnālists atzīst, ka videi draudzīgas lietas prasa veikt papildu darbības iedzīvotājam: „Viņam ir darbs, nav naudas un vēl jāņemas ar miskastēm.”
Tā ir tā samaitātā attiecība ar zemi – viņš nesaprot, ka dzīvo uz šīs zemes, neredz loģiku no tā, ka upes aizaug no tā, ko mēs lietojam sadzīves ķīmijā, to, ka globālo sasilšanu veicina tas, ko viņš kurina un kā un ko met ārā,” pauda Olte.
Kā vēstīts, novembra sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pauda, ka līdz 2015.gada sākumam ir jātiek skaidrībā ar izlietoto pudeļu depozīta sistēmu, vai tā tiks ieviesta. Bet, ja no šīs ieceres atsakās, tad to varētu aizstāt ar dalīto atkritumu vākšanu.
Līdz šim politiķiem nav izdevies vienoties par šo jautājumu pretrunīgo interešu dēļ. Latvijas Tirgotāju asociācija arī vasaras karstākajos mēnešos neatbalstīja obligāto pudeļu depozītu, norādot uz brīvprātīgu pudeļu nodošanas veicināšanu.
