“Ir vērts aizdomāties, ka, lai patiešām justu sāta sajūtu, visticamāk, būs jāapēd kādas četras piecas galetes, un pat tad sāta sajūta pie durvīm vēl neklauvēs. Bet, ja mēs runājam, piemēram, par rudzu maizīti – tur jau no vienas tādas pabrangas šķēles varētu sāta sajūta atnākt diezgan ātri,” pauda uztura speciāliste.
Zakarkevičas ieskatā sausmaizītes vai galetes ir brīnišķīga uzkoda, bet saviem klientiem viņa to nerekomendētu kā maltītes galveno sastāvdaļu un labāk tomēr ieteiktu izvēlēties maizes šķēlīti.
Maize ir ļoti vērtīgs salikto ogļhidrātu avots, uzsvēra uztura speciāliste. Tā organismam dod enerģiju un palīdz izvairīties no pārmērīgas našķēšanās pa dienu.
Izvēloties maizi, ieteicams uz produkta iepakojuma apskatīt, cik daudz šķiedrvielu tā satur. Zakarkeviča ieteica priekšroku dot tādiem produktiem, kur šķiedrvielu daudzums ir vismaz 5 grami uz 100 gramiem produkta.
Visbiežāk šķiedrvielu daudzums ir lielāks dažāda veida rudzu maizē. Tāpat vairāk šķiedrvielu var saturēt arī dažādu veidu kviešu maize, kurai ir pievienotas sēkliņas vai graudi.
Daļa sabiedrības no miltu produktiem, tostarp maizes, izvairās. Par pamatu tam mēdz būt celiakija vai glutēna alerģija. Taču netrūkst arī tādu cilvēku, kuri cenšas notievēt un miltu produktus aizstāj ar sausmaizītēm vai galetēm, jo šie maizes aizstājēji satur mazāk kaloriju.
Uztura speciāliste uzsvēra, ka bez pamata jebkādu produktu grupu no uztura nevajadzētu izslēgt. Ja cilvēkam nav celiakijas vai alerģijas, maizi var droši lietot uzturā.
Turklāt būtiskāk par pašu maizes veidu, kā arī tās sastāvu, ir tas, ko liek virsū. Zakarkeviča ieteica izvēlēties dārzeņus, kā arī liesākus olbaltumvielas un veselīgos taukus saturošus produktus.
“Piemēram, pilngraudu tostermaize, kurai virsū ir cepta ola, nedaudz avokado un tomāts. Tās ir brīnišķīgas brokastis,” ieteica uztura speciāliste.
Pārtikas revidents
