ĪSUMĀ:
- Arbūzi nāks par labu asinsspiedienam un asinsvadiem.
- Vērtīgais antioksidants likopēns, kas ierobežo brīvo radikāļu ietekmi uz mūsu organismu, arbūzos ir vairāk nekā tomātos.
- Taču arbūzs satur ne tikai dažādas vērtīgas vielas, bet arī gana daudz cukura.
- Veselīgie salāti ar arbūzu.
Nāks par labu asinsspiedienam un asinsvadiem
Pamatā arbūzs satur ūdeni. Tas veido 90 procentus no augļa. Pārējos 10 procentus veido cukurs, gauži maz olbaltumvielu, tauku un šķiedrvielu, kā arī dažādas bioloģiski aktīvās vielas.
“100 grami arbūza, kas ir pavisam neliela šķēle, nodrošinās 10% no B6 vitamīna, 5% no B1 vitamīna, 10% C vitamīna un 3% magnija dienas devas. Nav slikti, ja rēķinām, ka parasti tomēr apēdam kādus 200 g jeb lielu šķēli vai vairākas mazas,” stāstīja uztura speciāliste un žurnāliste Zane Timpare.
Taču, iespējams, vērtīgākais šajā produktā ir dažādi antioksidanti. Tāds, piemēram, ir citrulīns, kura augstākā koncentrācija ir arbūza baltajā daļā – pie miziņas.
“Citrulīns veicina asinsvadu atslābšanu un artēriju elastību. Šie efekti var uzlabot asins plūsmu, pazeminot augstu asinsspiedienu. Un arbūzi ir ļoti bagātīgs citrulīna avots. Citrulīnu pēta arī saistībā ar sportisko izturību, noguruma mazināšanu un erektīlo disfunkciju. Tāpēc tagad, karstā laikā, tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, viena šķēle sulīga arbūza būs lielisks našķis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arbūzā ir arī mazliet B grupas vitamīnu, magnijs, likopēns, nedaudz beta karotīnu – tas viss arī nāks par labu asinsspiedienam un asinsvadiem,” papildināja Timpare.
Vērtīgais likopēns arbūzos vairāk nekā tomātos
Iepriekš minētais likopēns ir aminoskābe, kas dārzeņus un augļus iekrāso sārtā krāsā un ir atrodama arbūza sārtajā daļā. Šis antioksidants ierobežo brīvo radikāļu ietekmi uz mūsu organismu, kā arī var samazināt atsevišķu onkoloģisku slimību – piemēram, krūts, prostatas un pat plaušu vēža veidošanos.
Likopēns arī var samazināt sliktā holesterīna daudzumu organismā un dažādu sirds un asinsvadu slimību riskus.
Sabiedrībā pastāv uzskats, ka visvairāk likopēna satur tieši sarkani tomāti, taču tā nav. Arbūzā šīs vielas koncentrācija ir augstāka. Avots: šeit
Uztura žurnāliste Zane Timpare gan piebilda, ka likopēna koncentrācija parasti paaugstinās termiskās apstrādes laikā, tāpēc tomātu mērcēs vai biezeņos likopēns būs daudzreiz vairāk nekā svaigos tomātos un arī svaigos arbūzos.
Uzmanību! Gana daudz cukura
Taču arbūzs satur ne tikai dažādas vērtīgas vielas, bet arī gana daudz cukura. Dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmu ''Uzturs'' un ''Uzturzinātne'' direktore Lolita Neimane stāstīja, ka, atkarībā no šķirnes, tie varētu būt 6–8 grami uz 100 gramiem produkta: “Bet jāņem vērā, ka arbūzu jau parasti neapēd 100 vai 150 gramus. Tad, ja simts gramos tie ir 6 grami, tad kilogramā – jau 60 vai 70 grami cukura. Tā kā arbūzs ir cukurots auglis.”
Arbūzam ir arī augsts glikēmiskais indekss jeb rādītājs, kas atklāj, cik strauji divu stundu laikā pēc ogļhidrātus saturošu produktu ēšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs.
Zems glikēmiskais indekss ir zem 55, vidējs – 56 līdz 69, bet augsts – 70 un vairāk. Augsts glikēmiskais indekss veicina cukura līmeņa svārstības mūsu organismā un var veicināt ēstgribu. Un arbūzam šis rādītājs ir 72–80.
“Cilvēkiem, kuri grib zaudēt svaru – nav tā, ka var ēst arbūzu, cik grib, un uzskatīt, ka tas ir tāds ūdens ar diētisku iedarbību,” skaidroja Neimane.
“Tomēr tur ir daudz cukura un arī glikēmiskais indekss ir gana liels. Tāpēc, ja runā par augļiem, arī diabēta pacientiem arbūzs, iespējams, nebūs pirmā izvēle,” norādīja Neimane.
Uztura speciāliste Zane Timpare gan aicināja vērtēt ne tikai produkta glikēmisko indeksu, bet arī slodzi. Tas ir vēl viens rādītājs, ko izmanto, lai noteiktu konkrētā produkta ietekmi uz cukura līmeni asinīs: “Un glikēmisko slodzi uzskata par precīzāku rādītāju – pēc tās vērtē produkta ilgstošo ietekmi uz glikozes un insulīna vielmaiņu, jo skatās arī, cik daudz ogļhidrātu apēstais produkts satur. Un arbūzam glikēmiskā slodze ir zema, jo tā sastāvā nav daudz kopējo ogļhidrātu un arbūzs satur arī daudz ūdens.”
Veselības ministrijas izstrādātajos Veselīga uztura ieteikumos pieaugušajiem tiek minēts, ka ieteicamā dienas norma augļiem un dārzeņiem ir piecas porcijas.
Neimane stāstīja, ka lielākā šo porciju daļa gan jāvelta dārzeņiem un zaļumiem, vienlaikus piebilstot, ka arbūzs var būt vērtīga alternatīva trekniem našķiem: ”Ja ir kāds pasākums, tad arbūzs varētu būt tiešām tas labākais našķis, salīdzinot ar kādiem citiem saldumiem – treknām kūkām vai kaut ko citu. Kā deserts – ļoti labi, bet ar arbūzu ir kā ar jebkuru citu produktu: jāēd nepārspīlējot.”
Veselīgie salāti ar arbūzu
Tikmēr tiem, kam ir paaugstināts cukura līmenis, bet garšo arbūzs, Zane Timpare iesaka šādu recepti: “Arbūzu var likt salātos kopā ar mocarellu, tomātu un avokado gabaliņiem. Jo glikēmisko indeksu samazina arī olbaltumvielas, kas būs sierā un, kā jau minēts – tauki, šajā gadījumā labie tauki, ko satur avokado. Arī viesībām var pagatavot šādus garšīgu un vērtīgu produktu iesmiņus.”
