Rīgas ielās šovasar būs vairāk velojoslu

Šī vasara sola nest krietnas pārmaiņas galvaspilsētas velosatiksmes organizācijā, par ko aktīvie riteņbraucēji saka: „Beidzot!”. Proti, uz Rīgas centra ielām jau pēc dažiem mēnešiem parādīsies velojoslas, kas atvieglos pārvietošanos riteņbraucējiem, bet varētu arī nokaitināt ne vienu vien autobraucēju. Riteņbraucēju skaits Rīgā pēdējo gadu laikā aug par 25% gadā, turklāt, nevis pateicoties ērtai velo infrastruktūrai, bet par spīti tās trūkumam.

Sadalīt ceļu riteņbraucējiem un gājējiem Rīgā kļūst arvien grūtāk. Lai gan velosipēdam kā transportlīdzeklim vajadzētu braukt pa ielu, nevis ietvēm, velojoslu un celiņu trūkums lielāko daļu velosipēdistu bailēs par drošību spiež līkumot starp gājējiem.

Pēc velo aktīvistu brīdinājumiem vairāku gadu garumā, ka sasniegta kritiskā robeža un pilsēta vairs nespēj uzņemt augošo velosipēdistu skaitu, pilsētas vadība beidzot devusi zaļo gaismu pārmaiņām.

Neesmu pārliecināts, ka vēl pirms diviem gadiem mums būtu izdevies pierunāt sabiedrību, ka tūlīt likvidēsim 300 autostāvvietas [ielu malās],” Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka pēdējos gados augusi sabiedrības izpratne par velo infrastruktūras nozīmi pilsētā, līdz ar to arī pašvaldībai ir brīvākas rokas to attīstīt. Ar autovadītāju neapmierinātību gan pilsētas galva rēķinās arī tagad, jo velojoslas daudzviet taps uz autostāvvietu rēķina, kuru skaits saruks apmēram par 30%. Tomēr tā esot saprātīga maksa par velosipēdistu drošību.

„Diemžēl esmu spiests teikt, ka cita risinājuma nav. Velosipēdistu skaits ir pieaudzis nesalīdzināmi, ja par atskaites punktu ņemam, piemēram, 2008.gadu. Un skaidrs, ka tas tikai turpinās augt. Viss. Vairs nav situācijas, ka ar velosipēdiem pa Rīgu pārvietojas cilvēki tikai vasarā, brīvdienās, izņēmuma kārtā. Ir tūkstošiem cilvēku, kas brauc katru dienu,” secina Ušakovs.

Tā kā centra ielas paplašināt nevar un trotuāru pārbūvei naudas nepietiek, velojoslas izvēlēts kā vienkāršākais risinājums. Tās būs ar nepārtrauktu baltu līniju no pārējās brauktuves atdalītas joslas, ko automašīnas varēs šķērsot vien pagriezienos. Pirmo velojoslu plānošanas principus atklāj arhitekts un pilsētplānotājs Toms Kokins, kurš pašvaldības uzdevumā kopā ar darba grupu veido stratēģiju velo infrastruktūras attīstībai Rīgā.

„Rīcība ir iecerēta vairāku gadu garumā, attīstot velo infrastruktūru pakāpeniski. Šī gada uzstādījums ir [ieviest velojoslas] tajās vietās, kur tas būtiski nemainīs satiksmes organizāciju un kur nav nepieciešami būvdarbi,” stāsta Kokins.

Plānots, ka šovasar pirmās velojoslas parādīsies uz brauktuvēm centra ielās un posmos, piemēram, Elizabetes, Dzirnavu, Brīvības, Lāčplēša ielā, uz Vanšu tilta. Nākamajos gados velojoslas plāno ieviest arī ārpus centra, līdz savienota būs visa pilsēta. Galvenais mērķis - atslogot pilsētas centru no automašīnām, radot iedzīvotājiem draudzīgu pilsētvidi, kur priekšroka ir gājējiem un riteņbraucējiem. Pašlaik vai katras ielas malā esošās stāvvietas un platās maģistrāles cauri centram to neveicina, saka Kokins:

„Loģika ir vienkārša - jo platāki ceļi un attīstītāka auto infrastruktūra, jo tā piesaista vairāk lietotāju. Mums ir jāiet otrs ceļš. Skaidrs, ka daudzi autovadītāji to uztvers ar nepatiku.”

To apstiprina arī Latvijas Automoto biedrības vadītāja Jura Zvirbuļa teiktais. Viņš norāda, ka, administratīvām metodēm apgrūtinot auto iebraukšanu centrā, tas skars arī, piemēram, operatīvo, apgādes un invalīdu transportu:

„Protams, Rīgā ir jābūvē jauni veloceliņi, par to nav divu domu, un, no vienas puses, tas ir tikai pozitīvi. Bet nu nevar arī nostādīt veloceliņus par jaunu dievu un pielūgsmes objektu, kas atrisinās visu - gaisa piesārņojumu centrā, satiksmes un neveselīga dzīvesveida problēmas. Visas problēmas tagad būšot atrisinātas vienkārši ar baltās krāsas bundžu, uzzīmējot šo līniju uz braucamās daļas…”

Automoto biedrības vadītājs bažījas, ka iecerētās velojoslas nav līdz galam pārdomātas un dažviet, piemēram, Lāčplēša ielā, tikai palielinās sastrēgumus un operatīvajam transportam būs jābrauc pa velojoslu. Tas gan diez vai būs iespējams, skaidro Toms Kokins, jo velojoslas būs vien metru astoņdesmit platas. Viņš arī noraida Automoto biedrības vadītāja kritiku, ka velojoslas būtu pašmērķis. Pievilcīgākai dzīves videi galvaspilsētā svarīgi līdztekus attīstīt arī maršrutus centra apbraukšanai, “park&ride” sistēmu un ieviest stundas biļeti sabiedriskajā transportā, saka Kokins:

„Velo nav vienīgais instruments un pašmērķis. Man kā pilsētplānotājam galvenā rūpe ir vides kvalitāte kopumā. Un velo ir tikai viens no instrumentiem, kā to panākt.”

Velojoslu vispārīgās prasības nosaka Latvijas Valsts standarts, bet Ceļu satiksmes noteikumos tādu pagaidām nav. Grozījumi top, tomēr pagaidām juridiskas skaidrības par spēles noteikumiem uz velojoslām visiem satiksmes dalībniekiem vēl nav.

Kā uzsver Ceļu satiksmes drošības direkcija, atbilstošai velo infrastruktūrai jāiet roku rokā ar savstarpēju cieņu un sapratni visu satiksmes dalībnieku starpā, zināšanām par satiksmes noteikumiem un katra atbildību par savu dalību ceļu satiksmē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt