Rīgas dome līdz 2026. gadam pilsētā cer izveidot vienotu veloceļu tīklu

Rīgas dome līdz 2026. gadam pilsētā cer izveidot vienotu veloceļu tīklu. Tuvāko gadu laikā Rīgā parādīsies virkne jaunu veloceļu. Savienojumus paredzēts izveidot arī ar Pierīgu, tādējādi pašvaldība cer izveidot vienotu veloceļu tīklu. Uz kurieni velobraucēji un citu rīku lietotāji varēs ērti aizbraukt, un kā šie ceļi pilsētu var attīstīt ekonomiski?

Rīgas dome līdz 2026. gadam pilsētā cer izveidot vienotu veloceļu tīklu
00:00 / 05:27
Lejuplādēt

"Tie, kas brauc ikdienā garām vai nu ar sabiedrisko transportu, vai nu ar auto, viņi redz, ka Daugavas malā ir plaša, ne pārāk daudz izmantota zaļā zona, kur varēs izveidot gan veloceļu, gan esošo zaļo zonu varēs papildināt ar apstādījumiem, jauniem krūmiem," stāstīja Rīgas domes jaunizveidotās Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols.

Vien 400 metrus garais veloceļš, kas savienos Akmens tiltu ar Dzelzceļa tiltu, būs nozīmīgs savienojums, uzsvēra Ozols, stāstot, ka pa šo ceļu varēs nokļūt Vecrīgā, 13. janvāra ielā un pat tālajos Dārziņos. 350 000 eiro vērto savienojumu pašvaldība plāno īstenot nākamajā gadā, kura laikā arī sāks mainīt lielo krustojumu pie Dzelzceļa tilta.

Ozols norādīja: "Tagad mēs netiekam pāri šīm daudzajām joslām. Šeit parādīsies jauna gājēju pāreja un arī jauns veloceļš pa 13. janvāra ielu virzienā uz stacijas pusi. Būtībā šeit būs gan jauna veloinfrastruktūra krastmalā – turpinājums Radziņa krastmalai –, gan pāri perpendikulāri no šīs vietas gan 13. janvāra ielā, gan arī Maskavas ielā."

Rīgā jau tagad ir daudz veloceļu, piemēram, no centra var aizbraukt uz Vecāķiem, Imantu, Berģiem un arī Ziepniekkalnu. 

Kopumā galvaspilsētā veloceļu ir aptuveni 120 kilometru, turklāt vēl top savienojums starp Imantu uz Daugavgrīvu. Taču tie vienotu tīklu neveido. 

Uz to jau daudzkārt ir norādījuši vides aktīvisti un eksperti. Pašvaldība to ir uzklausījusi un līdz 2026. gadam plāno uzbūvēt vēl daudzus veloceļus, turklāt izveidos būtiskus savienojumus starp tiem. 

Ozols norādīja, ka vietvarai ir četri maģistrālie virzieni: "Ķekavas virziens, kas sāksies no Nacionālās bibliotēkas. Otrs – Ulbrokas virziens, kas sāksies no Deglava tilta un vedīs pa Deglava ielu. Trešais – Imantas virziens, kur šobrīd ir esoša veloinfrastruktūra, bet tā tiks pilnībā pārveidota un uzbūvēta atbilstoši mūsdienu standartiem. Tālāk tas vedīs Babītes un Piņķu virzienā. Tiks pārbūvēta Dzelzavas iela, kur būvēs metrobusu, un ielas abās pusēs būs veloceļi."

Šo veloceļu projektēšana pašvaldībai izmaksās aptuveni 1,6 miljonus eiro. Klāt būs jārēķina arī būvniecības izmaksas, kas gan vēl nav zināmas. Tā norādīja domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība").
Plānots izveidot savienojumu arī no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Un pēc vairāku padomju laikos būvēto tiltu remonta būšot ērts, piemēram, Gustava Zemgales gatves pārvads, Zemitāna un Gaisa tilts. Veloceļus plānots attīstīt arī apkaimēs, piemēram, Berģu, Upesciema, Granīta un Biķernieku ielā no veikala "Ikea" līdz Papīrfabrikas ciematam.

Pašvaldības plānus augstu vērtē apvienībā "Pilsēta cilvēkiem", vienlaikus norādot, ka nopietnu Rīgas problēmu veloceļi neatrisinās. 

Organizācijas pārstāvis Armands Būmanis atzīmēja: "Cilvēki vairs nevēlas dzīvot Rīgā. Jācenšas ne tikai veidot tos veloceļus, bet arī attīstīt apkārtējo infrastruktūru, tieši uzsverot uz zaļo infrastruktūru, lai ielas padarītu daudz mājīgākas arī tiem vietējiem iedzīvotājiem, kas tur dzīvo, jo vienas pašas velojoslas ir ļoti, ļoti liels solis uz priekšu, bet mums ir jāatgūst dzīvība pilsētas centrā."

Atzinīgus vārdus pašvaldības iecerēm veltījis arī pilsētplānotājs Valts Murāns no uzņēmuma "Vefresh", taču, viņaprāt, pēc šo projektu īstenošanas vienotas veloceļu sistēmas Rīgā vēl nebūs.

Murāns skaidroja: "Ja mēs redzam, ka veloinfrastruktūra netiek veidota ne uz Vanšu, ne Akmens, uzlabojumi netiek veikti Salu tiltam, kur nu vēl Dienvidu tiltam, tad vai mēs varam teikt, ka tas ir vienoti? Tajā pašā sakarā – centra savienojums ar dzelzceļa loka otru pusi – kādi ir šie savienojumi, kas tiek veidoti? Virziens viennozīmīgi ir pareizs, bet es neteiktu, ka šis tīkls līdz ar to kļūst pilnvērtīgs, ja mēs neievērtējam arī platumus, kvalitātes un nepārtrauktību visā centrā un apkaimēs."

Dažādu valstu pilsētās veloceļus veido jau vairākus gadu desmitus. Tie ne tikai padara ērtāku pārvietošanos, bet arī attīsta pilsētu ekonomiski, piemēram, piesaista tūristus un tādējādi veicina veikalu izaugsmi – it īpaši ēdināšanas uzņēmumus, atzīmēka Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Anželika Berķe-Berga.

"Caur infrastruktūras izbūves darba izmaksām tā nauda nonāk ekonomikā un aiziet tālāk patēriņā, un veicina ekonomisko attīstību. Vēl ir ieguvums – veselīgs dzīvesveids katrā ziņā veicina cilvēku gan pašsajūtu, gan arī viņi ir veselāki, līdz ar to būs mazāk nepieciešams izdevumu, kas ir domāti ārstniecībai, kuru lielā mērā sedz valsts. Vēl varētu būt izmaksu ietaupījums uz autostāvvietu izbūvi, respektīvi, ja cilvēki brauc ar velosipēdu, viņiem nav nepieciešama autostāvvieta, piemēram, ja brauc uz darbu centrā," pauda Berķe-Berga.

Rīgas Stradiņa universitātes docētāja norādīja, ka Rīgā salīdzinājumā ar siltākiem reģioniem velosezona ir īsāka, aukstos mēnešos veloceļus izmanto mazāk cilvēku, tāpēc jaunu veloceliņu izbūve pilsētā var palielināt sastrēgumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti